Valsts kontrole pār ekonomiku, ieskaitot sociāli nozīmīgu produktu cenu regulēšanu, tiek skaidrota ar iekšējās stabilitātes un nodarbinātības nodrošināšanu, kā arī nepieciešamību saglabāt nacionālo rūpniecību un lauksaimniecību.
Saites ar Krieviju
Šāds ekonomikas modelis (nereti dēvēts par tirgus sociālismu), neraugoties uz ievērojamo atkarību no Krievijas, kura gan piegādā Baltkrievijai lielāko daļu izejvielu, galvenokārt naftu, gan ir galvenais Minskas eksporta tirgus, ir nodrošinājis Baltkrievijas izaugsmi vairāk nekā desmit gadu garumā, pie kam dažus gadus pat divciparu skaitļu apmērā, tomēr šobrīd situācija strauji pasliktinās. Precīzi dati par 2014. gadu vēl nav pieejami, savukārt provizoriskie Baltkrievijas Nacionālās statistikas komitejas (Belstat) aprēķini liecina, ka 2014. gadā valsts nominālais IKP sasniedza vēsturiski augstāko rādītāju ASV dolāru ekvivalentā - 75,25 miljardus jeb par 3,35% vairāk nekā gadu iepriekš (par 1,6% vairāk, ņemot vērā inflāciju). Pagājušā gada novembrī (t. i., pirms Baltkrievijas rubļa devalvācijas) nominālais IKP arī pārsniedza 8000 dolāru uz vienu valsts iedzīvotāju, lai gan gada beigās šis rādītājs nokritās līdz 7944 dolāriem. Runājot par daudz svarīgāko IKP pēc pirktspējas paritātes, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pēc Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem Baltkrievija šajā ziņā 2014. gadā ieņēma 64. vietu (18 161 dolārs), bet pēc Pasaules Bankas aplēsēm - 63. vietu (17 620 dolāru) pasaulē. (Latvija atradās attiecīgi 52. un 50. vietā ar 22 971 un 22 560 dolāriem.)
Vienlaikus Belstat prognozē, ka 2015. gadā Baltkrievijas nominālais IKP dolāru ekvivalentā nepārsniegs 60 miljardu - Krievijas ekonomikas problēmu, zemo naftas cenu un ar Krievijas rubli cieši saistītās nacionālās valūtas devalvācijas, kā arī Baltkrievijas līdz šim vienas no nozīmīgākajām ārējās tirdzniecības partnerēm - Ukrainas - ekonomikas dramatiska krituma dēļ. Tiesa, šāds viedoklis tika izteikts gada sākumā, kad attiecībā uz Krievijas ekonomiku dominēja pesimistiskas prognozes, kuru vairākums nav piepildījies, tajā skaitā arī attiecībā uz Krievijas rubļa kursu, kamdēļ ļoti ticams, ka Baltkrievijas izredzes nav tik drūmas, kā tika uzskatīts, tomēr eksperti nešaubās, ka valstij jārēķinās ar ekonomikas lejupslīdi.
Eksporta statistika
Par briestošajām problēmām liecina arī eksporta un importa statistika. Baltkrievijas preču un pakalpojumu eksporta un importa apmēri pēdējos gados ir aptuveni vienādi, lai arī ar nelielu importa pārsvaru. Piemēram, 2014. gadā valsts ārējās tirdzniecības ar precēm un pakalpojumiem saldo bija 399,5 miljoni ASV dolāru (eksports 43,55 un imports 43,99 miljardi dolāru, Baltkrievijas Nacionālās bankas dati). Tajā pašā laikā ir gadi, kad saldo izrādījās pozitīvs - pēdējais no tādiem bija 2012. gads (plus 2,83 miljardi dolāru).
Tikmēr, kā liecina Baltkrievijas Nacionālās statistiskas komitejas aplēses, šāgada pirmajos divos mēnešos ievērojami kritušies Baltkrievijas ārējās tirdzniecības kopējie apjomi, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pagājušajā gadā - par 30,1%. Eksports samazinājies par 26,4% (pēc citām aplēsēm - par 22,7%), savukārt imports - par 34%. Tā kā importa kritums ir lielāks, ārējās tirdzniecības saldo janvārī - februārī izrādījies pozitīvs - 683,5 miljoni dolāru (eksports 4,85 miljardi, imports - 4,17 miljardi dolāru).
Eksporta apjomu krituma dēļ Baltkrievijas premjerministrs Andrejs Kobjakovs aprīļa beigās paziņoja, ka valstij jāmeklē jauni eksporta tirgi. Premjers norādīja, ka «sarežģītā ekonomiskā situācija liek Krievijai aizsargāt savu tirgu, savus ražotājus», neraugoties uz darbību uzsākušo Eirāzijas Ekonomisko savienību (EES), kamdēļ Minskai nepieciešams diversificēt eksportu, «dinamiski pārceļot smaguma centru» no Krievijas uz citiem tirgiem. Galvenās cerības Baltkrievijas vadība saista ar Āziju: šāgada pirmajos divos mēnešos tā ir vienīgais reģions, uz kuru pieaudzis eksports no Baltkrievijas (par 106,7 miljoniem dolāru), visos citos virzienos eksporta apjomi ir kritušies. Īpaši Baltkrievija cer uz Ķīnu.
Lielais akmens
Ir vērts atgādināt, ka Baltkrievija bija viena no pirmajām valstīm ārpus Āzijas, kura noslēdza ar Ķīnu vienošanos par valūtas mijmaiņas darījumiem, bet šobrīd ir Ķīnas investīcijām atvērtākā valsts Eiropā. Kopumā tiek īstenoti vairāk par 20 vērienīgiem investīciju projektiem, tajā skaitā pārtikas rūpniecībā, transportā, enerģētikā utt., pats vērienīgākais ir īpašās ekonomiskās zonas Lielais akmens (Великий Камень) izveide, kas ir līdz šim lielākais Ķīnas veidotais industriālais parks Eiropā.
Īpašā ekonomiskā zona, par kuras dibināšanu līgums tika parakstīts 2010. gada oktobrī (līdz pagājušā gada vidum Lielais akmens tika dēvēts par Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku), atrodas 25 km attālumā no valsts galvaspilsētas Minskas, Smoļeviču rajonā, un aizņem kopumā 8048 hektārus lielu platību. Paredzēts, ka pēc visas teritorijas apgūšanas tajā tiks radīti 120 tūkstoši darba vietu, paredzētu gandrīz tikai vietējiem iedzīvotājiem. Ārvalstu kompānijas tiek piesaistītas ar īpaši labvēlīgu tiesisko un nodokļu režīmu, kas būs spēkā 50 gadus, pie kam kompānijas varēs iegādāties īpašumā zemi zonas teritorijā. Jāuzsver, ka tieši ražošanai atvēlēti 10% zonas, turklāt ir spēkā aizliegums atvērt ekoloģiski «netīras» ražotnes. 40% projekta daļu pieder Baltkrievijai, bet 60% - Ķīnas korporācijai CAMC Engineering Co (CAMCE). Sākotnējais investīciju apmērs tiek lēsts divu miljardu dolāru apmērā, kas perspektīvā varētu tikt palielināti līdz 5,5 miljardiem dolāru. Lielāko daļu līdzekļu iegulda Ķīnas puse, tāpat projektā piedalās arī investori no Singapūras un Krievijas, savukārt Baltkrievija finansē pieeju infrastruktūrai.
Lielais akmens oficiāli, protams, ir pieejams visiem interesentiem, tomēr teritorija galvenokārt paredzēta Ķīnas uzņēmumiem un to ražotnēm, tajā skaitā augsti tehnoloģiskajām, un to produkcijas eksportam kā uz Eiropas Savienību, tā arī uz EES valstīm. Par pirmo Lielā akmens rezidentu vēl pagājušā gada sākumā kļuva Huawei, kam sekoja valstij piederošais daudznozaru gigants Sinomach, korporācija Great Wall un citi. Atsevišķas aplēses liecina, ka īpašā ekonomiskā zona var palielināt eksporta no Baltkrievijas apmērus par līdz pat 50 miljardiem dolāru gadā. Tāpat Baltkrievijas varas iestādes uzskata - zonas darbības rezultātā valsts ievērojami palielinās finanšu stabilitāti, kā arī iegūs piekļuvi jauniem tirgiem un tehnoloģijām.