Lai palīdzētu jauniešiem, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse.lv un ar Statoil Fuel & Retail atbalstu jau ceturto gadu veido darba devēju visbiežāk ieteikto izglītības iestāžu un mācību programmu topu. Šonedēļ tika paziņoti topa šīgada rezultāti, un nu tie detaļās izpētāmi Prakse.lv.
Kas interesē jauniešus
Latvijas uzņēmumi, topā norādot, kuru skolu un izglītības programmu absolventus viņi labprāt ņemtu praksē vai darbā, šogad bijuši ļoti atsaucīgi - viedokli izteikuši pavisam 2046 darba devēji, kas ir 12 reižu vairāk nekā pirmajā topa tapšanas gadā. Portāla Prakse.lv vadītājs Jānis Logins stāsta, ka pirms četriem gadiem ideja par šādu topu radusies, reaģējot uz jauniešu interesi. «Prakse.lv ikdienā regulāri atbild uz jauniešu jautājumiem, tāpat katru gadu ar semināriem viesojas ap 200 skolās. Un nereti puse šo semināru paiet, runājot par konkrētu uzņēmumu vajadzībām pēc darbiniekiem, - jauniešiem ir svarīgs to viedoklis,» J. Logins saka.
Topa veidošanā iesaistījušies gan lieli, gan mazi uzņēmumi no visām nozarēm un visā Latvijā. Šogad tā rezultāti gan pārsteigumus nav atnesuši - līderi, līdzīgi kā pērn, ir programmētāji. Darba devēji visbiežāk minējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares specialitātes, kā arī dažādas uzņēmuma darbības atbalsta profesijas (mārketings, finanses, grāmatvedība). Pirmajā visbiežāk ieteikto profesiju divdesmitniekā iekļuvušas un lielu kāpumu piedzīvojušas tūrisma speciālista, pārtikas un dzērienu tehnologa un būvinženiera specialitātes.
Arī runājot par visbiežāk ieteiktajām skolām, līderis šogad nav mainījies - tā ir Rīgas Tehniskā universitāte. «Tops parāda uzņēmumu ieinteresētību un arī to, ka RTU ieguldījumi attīstībā nes augļus. Uzņēmumi arī arvien aktīvāk iesaistās ikdienas studiju procesā,» saka RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis. Viņš stāsta, ka biežākās kļūdas, ko pieļauj jaunieši, izvēloties studiju jomu, ir nejauša izvēle bez zināšanām par to, kas viņus sagaida konkrētajā profesijā, kā arī vadīšanās pēc sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par prestižajām profesijām. Tomēr, neskatoties uz to, studēt gribētāji pēdējos gados aizvien vairāk piesakās tieši eksakto jomu studijām. IT jomas popularitāti, pēc U. Sukovska domām, veicina arī tas, ka tehnoloģijas - tas jauniešu vidē ir moderni, un tas, ka šajā nozarē ir augsts atalgojuma līmenis.
Savukārt J. Logins spriež, ka jauniešu skata pavēršanai tieši eksakto specialitāšu virzienā savi nopelni ir arī topam. «RTU un LU visvairāk reflektantu pieteikumu pērn saņēma tieši tajās jomās, kas topā ir līderes. Datorzinātnes rezultātā pieteikumi skaita ziņā ir apsteigušas komunikācijas zinātnes. Redzam, ka jauniešu viedoklis mainās,» J. Logins komentē.
Būtiska mācību kvalitāte
Komunikācijas zinātnes, tāpat kā vadībzinātnes, gan ir jomas, kuras darba devēju visvairāk ieteikto studiju topā ieņem visai augstas vietas, lai arī jau kuro gadu darba tirgus prognozes liecina, ka šādu speciālistu Latvijā nākotnē būs par daudz. Kāpēc šāda nesakritība? J. Logins skaidro: «Arī šie speciālisti ir vajadzīgi. Viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi iesaka šīs profesijas apgūt, ir tas, ka ne vienmēr pieejamie speciālisti, kuru ir daudz, ir arī kvalitatīvi.»
Uz mācību kvalitātes būtiskumu norāda arī Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore Ilze Siliņa. «Mūsu ieteikums skolām - sekot līdzi topā visbiežāk ieteiktajiem virzieniem, kā arī rūpīgi strādāt pie studiju kvalitātes. Savukārt ieteikums jauniešiem - ir svarīgi ne vien izvēlēties pareizo studiju virzienu, bet papildus iegūt arī tiešām labas valodu zināšanas,» viņa saka un piebilst, ka topā dominējošās datorzinātņu, uzņēmējdarbības un finanšu specialitātes saskan ar Statoil Fuel & Retail Latvia plāniem turpmākā gada laikā aizpildīt vismaz 100 brīvu vakanču.
Arī profesionālā izglītība
Šīgada topā iezīmējusies vēl kāda jauna tendence - darba devēji šogad daudz aktīvāk nekā iepriekš ieteikuši mācības profesionālās izglītības iestādēs. Visvairāk - Rīgas Tehniskajā koledžā, Rīgas Valsts tehnikumā, Celtniecības koledžā, Latvijas Kultūras koledžā, Alberta koledžā. «Darba devēji novērtē pēdējo gadu pārmaiņas šajā jomā,» saka LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Profesionālajā izglītībā daudz tiek darīts, lai padarītu pievilcīgāku mācību vidi šajās skolās, kā arī lai veidotu ciešāku saikni starp izglītību un darba tirgu. «Agrāk profesionālā izglītība bija vērsta uz procesu, tagad - uz rezultātu, un tas ir liels panākums,» atzīst arī Artūrs Graudiņš, holdinga kompānijas GRF personāla vadītājs.
Viņš stāsta, ka būvniecības jomā iegūtām zināšanām un prasmēm vienmēr būs pielietojums («darbs būs, strādājot gan kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, gan kā darba devējam»), bet ir svarīgi, lai topošo speciālistu mācību procesā tiktu iekļautas jaunās būvniecības normas un sabiedrības augušās prasības pret šo nozari, tāpat būtu jāsakārto būvniecības profesiju standarti. A. Graudiņš jauniešiem iesaka nebaidīties apgūt arī vienkāršas būvniecības profesijas - tādas kā betonētājs vai dzelzs konstrukciju tehniķis. Sarežģītais sākas no vienkāršā, arī vienkāršu specialitāšu pārstāvji saņem labas algas, turklāt inženierzinātņu jomā tieši amats ir tālākas izaugsmes pamats. Būvniecības jomas uzņēmumi ļoti iestājas par darba vidē balstītām mācībām, kādas daudzās specialitātēs jauniešiem tiek piedāvātas arī programmas Jauniešu garantija ietvaros, tomēr A. Graudiņš neslēpj bažas, vai izdosies nokomplektēt grupas, lai apmācītu tos pašus betonētājus. Tāpēc aizspriedumu un mītu kliedēšanai par profesionālo izglītību jāturpinās.