«Šobrīd noteikti nevaram runāt par atgriešanos pie treknajiem gadiem. Lai arī ekonomika ir stabilizējusies, valsts tikai pakāpeniski var atcelt krīzes laikā noteiktos ierobežojumus,» viņa norāda.
Vakar valdība apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) iesniegto ziņojumu Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību, un LM pārstāve Marika Kupče Dienai uzsver, ka visa nauda saistībā ar griestu atcelšanu jau ir budžetā. «Pēc VSAA datiem, 2013. gadā bezdarbnieku, slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku pabalstu ierobežojumu ietekme uz budžeta izdevumiem bija 21,6 miljoni eiro. 2014. gada pirmajā pusgadā - 12,4 miljoni eiro,» skaidro M. Kupče. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) vakar intervijā LTV arī atklāja, ka jaunās izmaiņas no budžeta prasīs 50 miljonus eiro, kas jau ierēķināti bāzes budžeta izdevumos.
Tomēr liela daļa izmaiņu nemaz neattiecas uz tā saukto vidējo ienākumu iedzīvotāju. Iedomāsimies, piemēram, Līgu, kura strādā par administratori viesnīcā, saņemot algu 900 eiro mēnesī. Viņai, aprēķinot gan bezdarbnieka pabalstu, gan vecāku pabalstu, nekādi ierobežojumi netika piemēroti ne šogad, ne kādas izmaiņas sagaidāmas nākamgad, norāda ministrijā.
«Vecāku pabalsta, kur personas izvēlējušās pabalstu saņemt 60% apmērā, ierobežojums skar cilvēkus, kuru vidējā alga mēnesī ir, sākot no 1640 eiro. Ar šādu algu vecāku pabalsts, kurš noteikts 60% apmērā, 2014. gadā būtu 983,25 eiro mēnesī, bet 2015. gadā 984 eiro mēnesī. Attiecībā uz bezdarbnieku pabalstu jāatzīmē, ka šī pabalsta apmērs ir atkarīgs ne tikai no personas algas, bet arī no apdrošināšanas stāža,» skaidro LM pārstāve Viktorija Buraka. Ja stāžs ir robežās no viena līdz deviņiem gadiem, bezdarbnieka pabalsta apmērs ir 50% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. «Pie 900 eiro algas bezdarbnieka pabalsts ir 450 eiro, tātad dienas pabalsta apmērs ir 15 eiro, un tas nepārsniedz 2014. gadam noteikto ierobežojumu. Pie 1000 eiro algas - bezdarbnieka pabalsts ir 500 eiro, tātad dienas pabalsta apmērs ir 16,67 eiro un tas pārsniedz 2014. gadam noteikto ierobežojumu 16,38 eiro. Šajā gadījumā [šogad] tiek izmaksāta summa līdz ierobežotajam apmēram un tālāk tiek izmaksāti 50% no pārsniegtās summas,» skaidro V. Buraka.
Ministrijā arī uzsver, ka jau no šī gada atjaunota sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālā apmēra noteikšana, un tas kalpo kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nav saglabājami arī pabalstu ierobežojumi.
«Tie lielie pabalsti absolūtos skaitļos nav ļoti liela nasta, tikai individuālie gadījumi ļoti kaitina tautu,» Dienai secina DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš piekrīt pozīcijai, ka ir jāpieturas pie stingras sociālās apdrošināšanas sistēmas un visu pārējo sabiedrisko finanšu nodalīšanas.
«Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir pakalpojuma pirkšana, kur izmaksas ir saistītas ar ieguvumu. Ir jābūt griestiem VSAOI iemaksām un proporcionāli tam arī pabalstiem. Šai sistēmai nav jābūt ienākumu izlīdzināšanas un nevienlīdzības mazināšanas instrumentam,» viņš saka, tomēr norāda, ka nodokļu sistēmai vēl ir krietni kur augt. «Tā ir jāpadara krietni progresīvāka. Te nav runa tikai par progresīvā nodokļa ieviešanu. Vispirms būtu jāpievēršas nodokļu nastas pārdalei starp algota darba un īpašumu ienākumiem. Tikai pēc tam var domāt par progresīvo nodokli,» teic P. Strautiņš.