Pārmetumi ir pamatoti, bet attiecas uz visiem. Situāciju saasina arī sliktā infrastruktūra velosipēdistiem tieši Rīgas centrā. Risinājumi ir, tomēr jāpaiet vismaz pieciem līdz 10 gadiem, lai satiksmes kultūra būtu apmierinoša, uzskata _Di_enas aptaujātie satiksmes dalībnieki.
Cits citam pārmet
Pēc komentāriem internetā varētu spriest, ka strīdi starp gājējiem, velosipēdistiem un automašīnu vadītājiem notiek nepārtraukti, tomēr šādas situācijas ir atsevišķi gadījumi, uzskata Dienas aptaujātie cilvēki. Mamma Nadežda norāda, ka ar agresīviem riteņbraucējiem nav saskārusies. Pastaigājoties ar meitiņu pa Rīgas ielām, viņa par katru riteņbraucēju tikai priecājas, jo tādā veidā samazinās automašīnu skaits. Savukārt pensionāre Aija atzīst, ka viņai ir bail no riteņbraucējiem, jo bijusi nepatīkama pieredze - kāds riteņbraucējs viņu ir nolamājis un nogrūdis nost no ceļa. Velobraucēja Alise stāsta, ka nemitīgi saskaras ar neapmierinātiem gājējiem, tomēr viņai pa ceļu braukt ir bail intensīvās satiksmes dēļ. Tāpēc viņa brauc lēni un cenšas satiksmes noteikumus nepārkāpt. Rīdzinieks Ģirts atzīst, ka ar velosipēdu brauc pārgalvīgi. Viņš arī uzskata, ka speciālas velojoslas savstarpējās attiecības neuzlabos - tās tikai pasliktināsies, ja, piemēram, autobraucējiem atņemtu daļu vietas uz ceļa un piešķirtu to velosipēdistiem. Automašīnas vadītājs Uldis gan uzskata, ka tā nebūtu problēma. Pēc viņa domām, nesaskaņas rada tieši bezkaunīgie velosipēdisti, kuri vietās, kur veloceliņš šķērso brauktuvi, nesamazina ātrumu un nepalaiž garām mašīnas. Artis, kurš jau vairākus gadus ikdienā pa Rīgu brauc ar automašīnu, norāda, ka pirms pāris gadiem bija ļoti jāuzmanās, lai kādā krustojumā nenotriektu velosipēdistu vai gājēju, tagad situācija ir daudz labāka, jo aizvien vairāk tiek ievēroti ceļu satiksmes noteikumi.
Nav labs piemērs
Par īpaši agresīviem braucējiem Dienas sastaptie cilvēki nosauca velokurjerus. Tie nemitīgi pārkāpjot noteikumus, izraisot avārijas situācijas un rādot sliktu piemēru bērniem. Velokurjeri Dienai gan atzīst, ka viņiem ir liela pieredze, lai spētu izvērtēt situācijas uz ceļa, arī darba specifika spiež pārvietoties ātri un dažreiz pārgalvīgi. Velokurjers Jānis Belecks stāsta, ka nereti sanāk krustojumus šķērsot pie sarkanās gaismas, bet velokurjeri labi pārzinot luksoforus un satiksmes plūsmu, tāpēc nerada apdraudējumu citiem. Velokurjers Raitis Reinis gan atzīst, ka tas nav labs piemērs bērniem, tomēr to cenšas labot - ja krustojumā blakus stāv bērns, viņš paskaidro, ka pie sarkanās gaismas kustību sākt nedrīkst.
Ar katru gadu arī policija aizvien biežāk kontrolē velokurjerus ielās. «Tiklīdz policija redz, ka mēs pārbraucam pie sarkanās gaismas, tā slēdz bākugunis un brauc pakaļ, un piemēro sodu,» atzīst R. Reinis. Viņš norāda, ka neviens nespiež pārkāpt noteikumus - tā ir paša izvēle. Pārgalvīga braukšana noved arī pie traumām. R. Reinis stāsta, ka viņu mašīna ir notriekusi tikai vienu reizi, bet citiem tā nav paveicies - ir gan lauztas kājas, gan gūžas kauli, gan gūtas citas traumas. Drošāk velokurjeriem būtu braukt pa ietvi, bet tas savukārt radītu neērtības gājējiem. Velokurjere Krista Zvirgzda gan piebilst, ka arī automašīnu vadītāji nav priecīgi, redzot velokurjeru traucamies pa ielu, bet tas ir ātrākais veids, kā izdarīt savu darbu.
Risinājumi dažādi
Velosipēdisti uzskata, ka būtiski ir jāuzlabo satiksmes infrastruktūra, bet rekomendējošās velojoslas nav risinājums. Tādas ir ierīkotas Lāčplēša, Elizabetes un Dzirnavu ielā, tomēr neviens tās neņemot vērā. Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Ieva Bērziņa Dienai bilda, ka rekomendējošās joslas neuzliek pienākumus ne velosipēdistiem, ne automašīnu vadītājiem. Velojosla ir vienīgi tāda, kas apzīmēta ar nepārtrauktu līniju, tomēr tādu Latvijā nav. Kā norāda I. Bērziņa, velosipēdisti joprojām ir viena no lielākajām riska grupām ceļu satiksmē un nesaprašanās uz ceļa palielina velosipēdistu drošības risku. Lai veicinātu savstarpējo sapratni uz ceļa, CSDD plāno sagatavot nelielus informatīvus sižetus par velosipēdu drošību pilsētas vidē.
Portāla veloriga.lv pārstāvis Romāns Meļņiks Dienai atzina, ka situācija būtiski uzlabotos, ja visās skolās mācītu ceļu satiksmes noteikumus un bērni varētu saņemt velosipēda braukšanas apliecību. Tas jaunajiem satiksmes dalībniekiem veicinātu izpratni un atbildības sajūtu.
Rīgas domes Satiksmes departamentam plāni, kā uzlabot infrastruktūru, ir lieli - iecerēts pabeigt vairākus velomaršrutus un būvēt jaunus veloceliņus. Turpināsies arī apmaļu nolīdzināšana un drošu velostatīvu uzstādīšana, Dienai pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Ķēdže. Taču patlaban visiem satiksmes dalībniekiem ir jāatrod veids, kā veiksmīgi iekļauties satiksmē.