Pēdējās divās sezonās abi klubi bija galvenie konkurenti uz zelta medaļām pašmāju čempionātā, un abas reizes rudenī veiksmīgāki bijuši ventspilnieki, nevis sezonas lielāko daļu līderos bijušais Skonto. Abu klubu divcīņas vienmēr bijušas principiālas, taču tieši pēdējo gadu notikumi liek šo dueli saukt par Latvijas futbola klasiku. Tiesa, skatoties abu komandu sastāvos, reizēm ir grūti saprast, kurā pusē ir ventspilnieki, kurā - rīdzinieki.
Skonto aizsardzību cementā trīs nesenie dzeltenzilie: Vitālijs Smirnovs bija ventspilnieku kapteinis 2013. gadā, Oļegs Timofejevs un Renārs Rode Kurzemes pilsētai palīdzēja tikt pie zelta medaļām pērn. Arī otrā pusē netrūka bijušo Skonto pārstāvju: Ritvars Rugins un Alans Siņeļņikovs savas karjeras labākos gadus līdz šim aizvadījuši tieši Rīgā, tāpat arī uzbrucējs Daniils Turkovs.
Par kārtējā dueļa varoni gan ātri vien kļuva Andrejs Kovaļovs, kuram šī bija pirmā spēle Skonto kreklā, jo no Moldovas Dacia izīrētais pussargs tikai nupat papildinājis komandu. Galvenokārt jau ar domu par UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas spēli, kas jau 2. jūlijā tiks aizvadīta Rīgā pret īru klubu St. Patrick. Kovaļovs jau mača sākumā atklāja rezultātu, apliecinot, ka ir gatavs palīdzēt komandai, pat neskatoties uz to, ka sapratne ar partneriem un trenera vēlmes vēl tikai tiek iepazītas. Jau otrajā puslaikā uz maiņu nāca vēl viens Skonto jaunieguvums: Ivans Lukaņuks.
Par gaidāmajām eirokausu spēlēm šoreiz atgādināja daudz kas: trokšņaini īru fani tribīnēs, pirmās soda sitieniem paredzētās putas virslīgas mačos galvenā arbitra Andra Treimaņa rīcībā, vasarīgie laikapstākļi un sniegums abu komandu izpildījumā, un pat tribīņu H, I, J, K sektori aiz vārtiem, kuros otrā puslaika sākumā bumbu raidīja Turkovs, šķiet, norādīja uz Ventspils nākamajiem pretiniekiem somu HJK.
Šo divu komandu svētdien parādītais sniegums liek domāt, ka svarīgajām eirokausu cīņām abi ir gatavi, turpretim par FK Jelgava to nevar teikt. Tikai kompensācijas laikā ar milzu veiksmes palīdzību izrauta uzvara pār Metta/LU.