«Latvijā japāņu valodas zinātāju vidū konkurence nav pārāk liela, tāpēc šīs valodas zināšanas kļuvušas par pamatu manai karjerai,» stāsta Uģis un turpina, «es tulkoju gan rakstveidā, gan mutiski, mani pieaicina, kad Latvijā ierodas delegācijas no Japānas. Strādāju arī kā gids un tulks vienā personā, pavadot pa mūsu valsti japāņu tūristus. Daiļliteratūru no japāņu valodas pagaidām vēl netulkoju, jo uzskatu, ka tulkot romānus var tikai tad, kad jau iegūta izcila tulkojamās valodas izjūta. Patlaban strādāju pie populāru latviešu dziesmu atdzejošanas japāniski un japāņu iemīļoto dziesmu atveidošanas latviski. Esmu iecerējis, ka tas būs dziesmu krājums abās valodās, turklāt ar notīm, un, kad darbs būs pabeigts, meklēšu izdevēju.» Uģis noskaidrojis, ka Japānā šobrīd ir trīs kori, kuri dzied dziesmas arī latviešu valodā.
Viss sākās ar hieroglifiem
Uģa aizraušanās ar japāņu valodu sākusies skolas gados, ieraugot Latvijas daudzsējumu enciklopēdijā hieroglifus. «Šie vizuāli interesantie elementi piesaistīja manu uzmanību, un, pētot tos pamatīgāk, uzzināju, ka tā ir japāņu rakstība. Ieinteresējos ne tikai par japāņu, bet arī ķīniešu valodu, tomēr pārāk sarežģīta man šķita ķīniešu valodas fonētika, tāpēc uzmanību koncentrēju uz japāņu valodas mācīšanos,» atceras tulks.
Japāņu valodu viņš apguvis pašmācības ceļā, pierādot, ka jebkādas cilvēku atrunas par nevarēšanu svešvalodu iemācīties, jo to nepietiekami labi māca, ir tikai aizbildināšanās un intelektuālā kūtruma attaisnošana. «Ikvienu valodu var apgūt, ja grib! Jā, es mācījos ļoti mērķtiecīgi. Sistemātiski meklēju mācību literatūru, ar pūlēm uzgāju antikvariātā japāņu-krievu vārdnīcu un samaksāju par to manām finansiālajām iespējām milzīgu naudas summu, bet pirkums bija tā vērts,» stāsta japāņu valodas entuziasts. Pēc 9. klases pabeigšanas Uģis devies uz Rīgas Kultūru vidusskolu, jo bija dzirdējis, ka tur māca japāņu valodu, bet, uzzinājis, ka tajā mācību gadā japāņu valodu tur nepiedāvās, šajā skolā neiestājās. Pēc Rīgas Teikas vidusskolas beigšanas jaunietis sācis studēt Latvijas Universitātē. «Apmēram divus gadus biju japonoloģijas students, bet mācības neattaisnoja manas cerības, jo faktiski tā bija jau apgūto zināšanu atkārtošana, turklāt japāņu valodai apgūstamajā programmā bija atvēlēta relatīvi maza uzmanība,» ar balsī labi saklausāmu vilšanos izklāsta Nastevičs un filozofiski piebilst, ka vispār jau diplomu iegūt vajadzētu.
Tehnoloģijas un tradīcijas
Par nozīmīgu sasniegumu Uģis uzskata iegūto 1. vietu Japānas vēstniecības rīkotajā runas konkursā 2007. gadā. Balvā viņš saņēma japāņu-angļu elektronisko vārdnīcu ar dažādiem papildinājumiem un 18 dienu ilgu ceļojumu pa Japānu. Dzīvojot viesģimenēs, Uģis iepazinis japāņu ikdienu, kas ļoti atšķiras no vides Latvijā ar divu pretmetu simbiozi: tipisku japāņu dzīvē, salīdzinot ar latviešu dzīvi, daudz lielāka nozīme ir, pirmkārt, modernajām tehnoloģijām, otrkārt, senām tradīcijām un hierarhijai. Japāņi dzīvo starp pagātni un nākotni, uzskata Uģis. Japānā pavadītais laiks interesi par japāņu valodu un kultūru pastiprinājis, turklāt ceļojuma laikā viņš iegādājies modernu fotoaparātu un nopietni pievērsies fotografēšanai, kas arī šobrīd ir viens no Nasteviča profesionālās darbības virzieniem.
Reliģija un ēdieni
No japāņu uzvedības stila Uģis esot aizguvis ilgu atvadīšanos, kas šīs nācijas cilvēkiem ļoti raksturīga. Tuva viņam ir arī senāka japāņu ticība šintoisms (Uģis uzsver, ka pareizi sacīt šintoisms, nevis sintoisms, kā latviešu valodā ierasts). «Pēc pārliecības esmu dievturis, bet dievturību un šintoismu vieno ticība dabai kā sakrālam spēkam,» izskaidro Uģis. Viesojoties Japānā, viņam iegaršojušies vietējie ēdieni - sacepums no gaļas un dārzeņiem, pienskābo baktēriju dzēriens un, protams, īsta japāņu zaļā tēja. Japānā ražotas pārtikas preces Latvijā atrast gan esot pagrūti.
Japānas uzņēmējiem interesants var būt viss Baltijas tirgus, Latvijas pircēju skaits vien viņiem šķiet pārāk mazs, bet Rīgai ir iespējams kļūt par Tālo Austrumu eksportpreču loģistikas centru, pieļauj Nastevičs un piebilst, ka viņam zināmi arī vairāki Japānas uzņēmēji, kuri, apmeklējot gadatirgu Brīvdabas muzejā Rīgā, iepērkot Latvijas amatnieku darinājumus un pārdodot tos Japānā.
Aicina valodas pratējus
Cilvēku, kas vēlas mācīties japāņu un citu Tālo Austrumu tautu valodas, Latvijā kļūst aizvien vairāk, novērojis pasniedzējs. Uģis japāņu valodu patlaban māca Rīgas Teikas vidusskolas skolēniem un arī dažāda gadagājuma privātskolēniem. To, cik daudz laika vajag japāņu valodas apguvei, pēc viņa domām, nosaka cilvēka mērķtiecība un tas, kādu valodas zināšanu līmeni grib sasniegt. Japāņu valodas speciālists norāda, ka valodas apguvei ļoti palīdz interneta nodrošinātās iespējas, jo var klausīties un lasīt ziņas japāņu valodā, skatīties mūzikas klipus un filmas. «Internetā var dzirdēt vakardienas japāņu valodu, bet šodienas valodu var klausīties, tikai atrodoties Japānā, jo mums ir sešu stundu laika starpība,» smejas Uģis.
Patlaban Nastevičs apņēmies panākt, lai Latvijā varētu nokārtot starptautiskā mērogā oficiāli apstiprinātu japāņu valodas eksāmenu. «Izturot šo eksāmenu, cilvēks iegūst atestātu, kam, manuprāt, ir lielāka vērtība nekā augstskolas diplomam, jo atestāts tiek atzīts visā pasaulē. Lai Japānas vēstniecība Latvijā varētu eksāmenu organizēt, jābūt vismaz simt eksāmenu kārtot gribētājiem. Ja mēs Rīgā varam viņus sapulcināt, tad vēstniecība sazināsies ar Japānas Izglītības un zinātnes ministriju un organizēs eksāmena procesu. Domāju, ka šo ieceri īstenosim,» apņēmīgi saka japāņu valodas pratējs.