sociālantropologs, RSU lektors
TV seriāls, līdzīgi kā filma, teātra izrāde vai grāmata, cilvēkiem ir vajadzīgs, lai izzinātu sabiedrības uzvedības modeļus.
Lai vērotu sev līdzīgu ļaužu rīcību situācijās, kas līdzinās mūsu ikdienai. Reizēm, lai gūtu pārliecību par savu rīcību vai lai mācītos no citu kļūdām. Reizēm, lai justos drošāki savos lēmumos un izvēlēs.
Šāda «noskatīšanās» no sev līdzīgajiem ir klasiska grupas vajadzība, un seriāls, piedāvājot vienas situācijas izspēli ilgtermiņā, šo vajadzību var apmierināt.
Turklāt, skatoties filmu, teātra izrādi, arī lasot, cilvēks paplašina savu emociju «amplitūdu» ar tām, ko piedāvā konkrētais izklaides/ mākslas darbs.
Cilvēkiem, līdzīgi kā citiem primātiem, piemīt spēja burtiski sajust cita cilvēka pārdzīvojumus - vai nu reālajā dzīvē, vai arī mākslas darbā. Seriāla gadījumā mēs varam dzīvot līdzi tā varoņiem, līdzpārdzīvojot gan laimīgus brīžus, gan neveiksmes.