Eiropieši signalizē, ka samitā, kas šoreiz būs īsāks, nekā ierasts, ar krieviem vēlas pārrunāt atšķirīgos uzskatus šajos jautājumos, lai saprastu, kā tālāk attīstīt sadarbību. Turpretī Kremlis cenšas apslāpēt mājienus, ka sanāksmei šoreiz ir īpašs raksturs, un plāno galveno uzmanību veltīt tehniskākiem jautājumiem, kas parasti ir noteikuši ES un Krievijas samitu darbakārtību.
Ukraina un cilvēktiesības
Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča novembrī pieņemtais lēmums neparakstīt brīvās tirdzniecības un asociācijas līgumus ar ES, tā vietā piekrītot pieņemt finansiālo palīdzību no Krievijas, izraisīja ne tikai plašus protestus Ukrainā, bet arī asas domstarpības starp Briseli un Maskavu.
ES pārmet Krievijai, ka tā ar šantāžas metodēm, piemēram - valstu robežā ieviešot pastiprinātas ukraiņu preču importa pārbaudes - piespiedusi Kijevu atteikties no uzņemtā eirointegrācijas kursa. Savukārt Krievija, kas Ukrainu uzskata par daļu no savas ietekmes sfēras, Eiropas valstīm ir pārmetusi iejaukšanos Ukrainas krīzē un kritizējusi augstu ES pārstāvju viesošanos Kijevā pie opozīcijas līderiem un viņu atbalstītājiem.
ES ir nosodījusi Krievijas pērn pieņemto likumu, kas aizliedz homoseksuālisma propagandu nepilngadīgo vidū un pārmetusi Kremlim pulcēšanās brīvību ierobežošanu. Krievija uz to pagājušajā nedēļā atbildēja ar ikgadējo Ārlietu ministrijas ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli ES. «Pieaugoša ksenofobija, rasisms, vardarbīgs nacionālisms, šovinisms un neonacisms ir visaktuālākās cilvēktiesību problēmas [ES],» rakstīts 153 lappušu biezajā dokumentā, kurā ES pārmesti arī centieni citām valstīm uzspiest «svešu skatījumu par homoseksualitāti».
Veiksmīgām ES un Krievijas attiecībām traucē arī vairāki citi jautājumi, piemēram, iestrēgušās sarunas par ciešāku ekonomisko sadarbību, nesaskaņas saistībā ar ES vēlmi liberalizēt enerģētikas tirgu, arī Krievijas nevēlēšanās atrisināt Moldovas un Piedņestras konfliktu un domstarpības par Gruzijas separātiskajiem reģioniem Abhāziju un Dienvidosetiju. Uz priekšu nevirzās sarunas par bezvīzu režīmu starp ES un Krieviju.
Tiksies šaurā lokā
Par Briseles un Maskavas saspīlētajām attiecībām liecina ES lēmums saīsināt samita norisi, atceļot pirmdien paredzētās abu pušu pārstāvju vakariņas.
Šoreiz nebūs pārstāvētas plašas delegācijas, jo sarunās piedalīsies tikai Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, bet ES pārstāvēs tās prezidents Hermanis van Rompejs, Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu un ES ārlietu vadītāja Ketrina Eštone.
H. van Rompejs paziņojis, ka šajā samitā ir iespēja «kopīgi aplūkot ES un Krievijas stratēģisko partnerattiecību raksturu un virzienu», bet K. Eštone uzskata, ka tikšanās tiks veltīta «dziļākām pārdomām» par divpusējām attiecībām.
Kāds vārdā neminēts ES diplomāts izdevumam The Financial Times atklāja, ka ES līderi galveno uzmanību vēlas veltīt sarunai par Krievijas ekonomisko spiedienu uz Ukrainu, lai bloķētu vienošanos ar Briseli par dziļāku politisko un ekonomisko sadarbību.
Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs ir paziņojis, ka samita galvenais sarunu temats nebūšot Ukraina, tomēr nenoliedz, ka notikumi Ukrainā «nopietni satrauc gan Krieviju, gan ES», ziņo Reuters.
Kremlis ir izziņojis, ka samitā galveno akcentu vēlas likt uz sarunām par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, par bezvīzu režīma noteikšanu īstermiņa ceļojumiem, par sadarbību enerģētikas sektorā un iespējām «harmonizēt Eirāzijas un ES integrācijas procesus».