Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis mēnesis - maz. Pārsteigumu nav bijis. Partijas cenšas noformulēt piedāvājumu - dažkārt tas izdodas kaut cik ticami, dažkārt vairāk atgādina haotisku vairāksolīšanu. Lai kā arī būtu, šie piedāvājumi it kā a priori paredz, ka nauda to īstenošanai būs.
No vienas puses, it kā bažām nav pamata - pat Latvijas ekonomikas atgūšanās lēnāka tempa gadījumā dziļi iekritieni nav gaidāmi. No otras puses, ja valdība turpinās solīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu, rodas jautājums, cik liela būs pašvaldību daļa no šī pīrāga. Var cerēt, ka likmes samazinājumu kompensēs lielāki šī nodokļa ieņēmumi (pieaugot atalgojumam), bet varbūt šo pieaugumu noēdīs veselības aprūpei iezīmētā IIN daļa. Par šo tematu nav vērts bārties - vajadzētu pragmatiski pašvaldībām un valstij strādāt pie dažādiem modeļiem. Jo pretējā gadījumā kandidātu pieteiktie darbi paliks solījumu līmenī.
Bieži dzirdēts, ka pašvaldības savas finanses var papildināt, prasmīgāk iekasējot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Iespējams, ka tā ir, bet joprojām ir diskusijas par to, cik bieži jānotiek kadastrālo vērtību pārskatīšanai, kas tieši ietekmē NĪN ieņēmumu apmērus.
Pašvaldību rocību būtiski ietekmē arī tas, kā funkcionē pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms. Ir viedoklis - gan pašvaldībās, gan valdībā -, ka pašreizējais modelis īsti jēdzīgs vairs nav, ka nepieciešamas izmaiņas, bet ar to formulēšanu un saskaņošanu atkal nesokas.
Infrastruktūras projektus pašvaldības var īstenot ar publiskās - privātās partnerības (PPP) modeļa palīdzību. Diemžēl PPP regulējuma izveide dažādu iemeslu dēļ kavējas. Varbūt ir jāsēžas pie viena galda un šis jautājums jārisina?
Ir izskanējis, ka pašvaldības vēlas izmaiņas arī regulējumā, kas nosaka to iespējas līdzekļus aizņemties. Vēl viena tēma sarunai.
Varbūt jāpapildina pašvaldību iespējas gūt ieņēmumus caur nodevām? Nevienam maksāt nepatīk, tomēr, ja nodevas mērķi un izlietojums ir caurskatāmi, tas ir papildu virziens, kuru apsvērt.
Diskusijas par pieminētajiem jautājumiem notiek - Tieslietu, Finanšu ministrijas, VARAM, Pašvaldību savienību līmenī. Tā ir loģiska lietu gaita, kas, protams, varētu būt mundrāka, tomēr runa nav par to. Runa ir par to, ka šie ārkārtīgi būtiskie jautājumi faktiski neparādās priekšvēlēšanu diskusijās. Protams, tie ir sarežģīti, garlaicīgi. Daudz vienkāršāk ir simto reizi tiražēt stāstu par bērnudārziem vai veloceliņiem. Priekšvēlēšanu žanrs nosaka, ka kandidātiem ir jāpiedalās talkās, jāatklāj riteņbraukšanas sezona, jāmēģina piedabūt ļaudis atnākt uz tikšanos. Tas tā ir bijis un būs. Bet vismaz mazliet padiskutēt par solītā naudas avotiem taču varētu? Kandidāti bieži uzsver, ka pašvaldības ir tāda ļoti saimnieciska padarīšana. Kas var būt praktiskāks par naudu?