Arī šajās vēlēšanās N. Ušakovs nekandidē, līdz ar to neriskē zaudēt Rīgas domes deputāta mandātu, kas notiktu automātiski līdz ar ievēlēšanu parlamentā. Rīgas pašvaldību viņš atstātu tikai tādā gadījumā, ja patiešām kļūtu par valdības vadītāju. Rīgas mērs nav vienīgais premjera kandidāts, kurš nepiedalās vēlēšanās. Visu Latvijai!-TB/LNNK plāno pieteikt kā premjera kandidātu EP deputātu Robertu Zīli.
N. Ušakovam ir pilsoniskā drosme, izturība, talants, pieredze, savs redzējums un prasme atzīt kļūdas - tās ir dažas no īpašībām, kuras sauca N. Ušakova atbalstītāji. Cik tādu bija kopā, pateikt nevar, jo J. Urbanovičs aicināja par premjera kandidātu balsošanu nerīkot, «lai nedotu iespēju Nilam atturēties». Nodaļas uz šo augsto posteni bija izvirzījušas arī J. Urbanoviču un Saeimas deputātu Andreju Elksniņu, bet viņiem nebija tik pārliecinoša ierindas biedru iepriekšējā atbalsta. Jāatgādina, ka valdības vadītājam nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, kuru abi minētie 11. Saeimā nesaņēma.
Eksperimentē un riskē
Eiropas Parlamenta vēlēšanās N. Ušakova klātbūtnes kampaņas plakātos partijai pietrūka, tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc tā piedzīvoja vilšanos, iegūstot vienu mandātu Eiropas Parlamentā. Saeimas vēlēšanās Saskaņas līderi noskaņoti uzvarēt un saņemt vismaz 30 vietu parlamentā. Grūti paredzēt, vai šīm prognozēm būs lemts piepildīties, jo Saskaņas pieteikumu vēlēšanās var uzskatīt par zināmu eksperimentu. Sarakstā no 115 kandidātiem ir 51 latvietis - arī visos apgabalos ar pirmo numuru kandidē latvieši, izņemot Kurzemi, kur tradicionāli galvgalī ir Saeimas deputāts Valērijs Agešins, tāpat kā Rīgā - J. Urbanovičs.
Partijas vadība atzīst, ka būtisks jaunums ir A. Elksniņa nominēšana par Latgales vēlēšanu apgabala līderi. Viņa priekšrocība esot tā, ka deputāts pats ir no Daugavpils. Taču viņam piemīt arī oratora dotumi, ar to var skaidrot arī Saeimas deputāta Ivara Zariņa izvirzīšanu Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta galvgalī. Jāatgādina, ka viņi ar A. Elksniņu nelaida garām nevienu iespēju pabūt Saeimas tribīnē. Var secināt, ka listes veidotāji ir padomājuši arī par to, kā izskatīsies televīziju rīkotajās priekšvēlēšanu diskusijās. Visi pirmie numuri, ieskaitot Krišjāni Peteru Zemgalē, varētu runāšanā līdzvērtīgi konkurēt ar citu politisko spēku lokomotīvēm.
Daļa šķēršļu, ko iepriekš varēja izmantot par argumentu Saskaņas atstāšanai ārpus valdības, ir noņemti, jo sarakstā nav personu, kuru politiskie uzskati būtu dažādi vērtējami, piemēram, Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova. Saskaņas rindās vairs nav arī Saeimas deputātes Irinas Cvetkovas, kura tagad startēs no Latvijas Krievu savienības. Tas liecina, ka Saskaņa var zaudēt daļu no sev līdz šim lojālajiem vēlētājiem, ko, iespējams, paņems Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība. Taču N. Ušakovs bija pārliecināts, ka šādu zaudējumu nenāksies ciest. Tāpēc tagad uzsvars ir likts uz balsu piesaistīšanu latviešu elektorātā. Uz vaicāto, vai nav risks iekļaut sarakstā tik daudz latviešu, N. Ušakovs atbildēja noraidoši. Tāda pārliecība radusies pēc Rīgas domes vēlēšanām, kurās neesot notikusi latviešu svītrošana un viss liecinājis, ka par partiju balsojuši ne tikai krievi.
Daudz no pašvaldībām
Vēlēšanās pieteikti 27 Saeimas deputāti, vēl vairākiem ir agrākā parlamentārā pieredze. Zīmīgi, ka sarakstā ir 21 pašvaldību deputāts, no kuriem tikai trīs pārstāv Rīgu, kā arī vairāk nekā 20 pašvaldību iestāžu darbinieku, sākot ar skolotājiem un beidzot ar ostu pārstāvjiem. Kurzemē pieteikts Gatis Meiris no Ventspils tirdzniecības ostas. Lai paplašinātu savu elektorātu, partija piesaistījusi pārstāvjus no daudzām nevalstiskajām organizācijām, ieskaitot Alus brālību un Latvijas Makšķernieku apvienību. Sarakstā būs arī Regīna Ločmele-Luņova no Zolitūdes traģēdijā cietušo aizstāvības biedrības, Vidzemē kandidē Sandris Bergmanis, kurš pārstāv legālo narkotiku apkarošanas biedrību Stop drugs, Rīgā startē Raimonds Gailis no arodbiedrības LABA. Redzams, ka visos apgabalos listē ir iekļauti arī uzņēmēji.
Sadarbības partneri no Gods kalpot Rīgai piedāvā 20 kandidātu, kuru vidū ir gan bijušie LPP/LC biedri, kā Vitālijs Aizbalts un Edgars Vaikulis, gan kādreizējie Tautas partijas politiķi - Kārlis Leiškalns, Baiba Rozentāle, Agnis Kalnkaziņš. Bijušais ministrs un Saeimas deputāts Aivars Kreituss pārstāv 90. gadu politiķu paaudzi. Ar otro numuru Kurzemē pieteiktais Raimonds Rublovskis iepriekšējo politisko pieredzi guvis Vienotībā.
Politiskais spēks startē vēlēšanās nevis ar Saskaņas centra, bet ar Saskaņas nosaukumu. Tas nozīmē, ka vēlēšanās vairs nepiedalās Latvijas Sociālistiskā partija. Taču individuāli vēlēšanās no Saskaņas kandidēs Sociālistiskās partijas biedri Igors Zujevs, kā arī Artūrs un Raimonds Rubiki, kuri būs katrs savā vēlēšanu apgabalā. N. Ušakovs rēķinās arī ar iespēju, ka varētu nākties palikt ārpus valdības, bet tad «mēs būsim nikna opozīcija». Viņš paredz, ka parlamentā iekļūs visi tagad tajā pārstāvētie politiskie spēki un, iespējams, vēl viena partija. Visticamāk, tieši tā arī varētu izšķirt Saskaņas iespējas nonākt pie varas - ja procentu barjeru izdosies pārvarēt bijušo politiķu pārstāvētajai partijai Vienoti Latvijai!, tās līderi jau ir paziņojuši, ka redz Saskaņu kā sabiedroto. Citas partijas šādu solījumu nav izteikušas, bet Latvijas attīstībai līderis Einars Repše pat bija ļoti noraidošs, kamēr Saskaņai būs līgums ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija. Un to tā negatavojas lauzt.