Divu kandidātu konkurencē Augstākās tiesas plēnums par labāko pretendentu aprīlī ar 23 balsīm izraudzījās I. Bičkoviču, nevis bijušo AT priekšsēdētāju Andri Guļānu, par kuru nobalsoja 15 tiesneši. «Situācijā, kad ar uzticību tiesu varai nav tik labi, mēs gribam redzēt izcilu kandidātu,» komisijas sēdē uzsvēra Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, norādot, ka trūkumi tiesu varā atsaucas arī uz investoru piesaisti. AT plēnumā par uzticību tiesām un to reputāciju daudz runāja A. Guļāns, bet I. Bičkovičs toreiz tam neveltīja tik lielu uzmanību. Taču otrdien Juridiskās komisijas sēdē I. Bičkovičs tiesu varas prestiža nostiprināšanu minēja kā vienu no savām prioritātēm - viņš iecerējis pilnveidot tiesnešu kandidātu atlases sistēmu, Tieslietu padomē jau esot apstiprināta rokasgrāmata tiesnešiem par komunikāciju ar medijiem un sabiedrību. «Sadarbība ar medijiem ir prioritāte,» uzsvēra I. Bičkovičs, norādot, ka ir sagatavota arī tiesu komunikācijas stratēģija. Pēc AT priekšsēdētāja domām, tas vairošot uzticību tiesām, jo varēs operatīvāk reaģēt uz sabiedrības signāliem un nodrošināt atklātumu.
Deputāts Valērijs Agešins (Saskaņa) vienā no dokumentiem bija izlasījis, ka ir plānota arī «nepatiesas informācijas atspēkošana». Skaidrojot, ko tas nozīmē, I. Bičkovičs minēja dažus gadījumus. Piemēram, kādā medijā stāsta par vienu tiesnesi, bet parāda cita attēlu. «Ja sabiedrībai netiek sniegta profesionāla un korekta informācija, tad rodas tukšums, kas aizpildās ar baumām. Tāpēc ir pienākums novērst aplamības un neprecizitātes,» sacīja AT priekšsēdis.