Kad Rīgas domes (RD) Īpašumu departamenta (ĪD) pārstāvji parakstīja līgumu ar būvniekiem - SIA RE&RE - par muzeja rekonstrukciju, restaurāciju un divstāvu pazemes jaunbūves celtniecību, tika apgalvots, ka izmaksu griesti esot 34 miljoni eiro. Nu izrādās, ka griesti ir staipīgi un, lai gan uz kopējā fona 1,2 miljoni var nešķist dramatiski daudz, LNMM rekonstrukcijā iezagusies lieliem projektiem raksturīgā tendence iepriekš it kā neparedzētu papildu darbu veidolā, kas vairo būvnieku ieņēmumus. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka par papildu naudu tiks veikta «galvenās ieejas ārējo kāpņu augšējā laukuma demontēšana un jaunas pārseguma konstrukcijas izbūve», tāpat vēsturiskajā ēkā konstrukciju balstu vietās esot nepieciešams jauns sienas mūrējums, papildus jānostiprina iekārtie griesti, kuru attīrīšanas laikā atklājušies defekti.
Vairāk spēku, nekā sākotnēji domāts, esot jāpieliek arī jaunajā pazemes būvē - «pamatu plātne jāpastiprina ar betonēto siju tīklu, jāizveido papildu izvirzījumi, jāpalielina betona siju biezums un jāievieto papildu tehniskās detaļas kravas lifta ierīkošanai un tā darbības nodrošināšanai».
Arhitektu iniciatīva
Rodas jautājums, kāpēc minētās vajadzības nav iekļautas jau pamata līgumā, kas paredz telpas izbūvēt no sākuma līdz galam. SIA RE&RE LNMM rekonstrukcijas un restaurācijas projekta vadītājs Valdis Koks skaidro, ka papildu darbu iniciatori esot nevis būvnieki, bet gan projektētāji - lietuviešu arhitektu birojs Processoffice: «Pēdējā pusgadā tapuši vairāki jauni rasējumi dažādām izmaiņām, kas līgumā netika paredzētas. Pasūtītājs mums uzdod veikt šos darbus, mēs iesniedzam savu tāmi.» V. Koks arī apgalvo, ka šie darbi esot pamatoti, piemēram, betona siju biezuma palielināšana lifta bedrei vajadzīga papildu drošībai.
Savukārt RDĪD direktors Oļegs Burovs, dzirdot jautājumu par papilddarbu pamatotību, iesmejas: «Kontrole mums ir! Visas tāmes izvērtē speciālisti, cīņa notiek par katru eiro! Negribu neko sliktu teikt par celtniekiem, jo viņi droši vien arī saņem piedāvājumus no apakšuzņēmējiem.» O. Burovs arī lepojas, ka atsevišķi sadārdzinājumi vēlāk izrādoties lētāki, nekā pieprasījuši SIA RE&RE tāmētāji. Turklāt viņš uzsver, ka tie esot nevis sadārdzinājumi, bet «neparedzēti darbi», un brīdina, ka tādi būšot vēl.
Šķiet gan, ka LNMM sienas un jaunbūve ietver bezgalīgu papildu izmaksu potenciālu, turklāt te pasūtītājiem un būvniekiem talkā nāk Processoffice. «Viņi procesa gaitā piedāvā daudzas izmaiņas, labākus risinājumus. Piemēram, tāmē ir tādi un tādi dūmu detektori, bet viņi saka, ka atraduši modernākus, taču dārgākus. Kaut kādas lietas akceptējam. Arī krāsu, interjera risinājumu izvēlē - dažus elementus bronzas vietā labāk apzeltīsim,» klāsta O. Burovs, piebilstot, ka, lai gan ar lielu pieredzi arhitekti lepoties nevar, tomēr viņi procesa gaitā nāk ar iniciatīvu nepilnību labošanai, kas, protams, maksā naudu. No Processoffice gan tā arī nav izdevies piedzīt viņu kļūdaino gruntsūdeņu spiediena aprēķinu rezultātā radītos zaudējumus - vairāku mēnešu dīkstāvi piebūves celtniecībā. Jāatzīmē, ka visus papildu ienākumus būvniekiem sponsorē rīdzinieki, tāpat lauvas tiesa pamatsummas ir RD budžeta līdzekļi, kas uz 15 gadiem aizņemti Valsts kasē, savukārt aptuveni trešdaļa - Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.
Direktores roka uz pulsa
Kā ziņots jau iepriekš, būvdarbu pabeigšanas termiņš pārcelts uz 1. decembri, savukārt mākslas mīļotāji atkalsatikšanos ar gleznām varētu piedzīvot tikai nākamā gada maijā, liecina muzeja pārstāvju sniegtā informācija. V. Koks cer, ka citi pagarinājumi nesekos, tomēr atzīst darba roku periodisku trūkumu: «Galvenais ir pareizi saplānot resursus.» Pašlaik objektā tiekot nodarbināti vidēji 15 apakšuzņēmēju un ikdienā strādājot kopumā 120 celtnieku un vēl 30 restauratoru. Patlaban muzejā tiekot būvētas inženierkomunikācijas, restaurēts parkets, bet atsevišķas zonas - gatavotas apdares darbiem. Vairums strādnieku ceļ apakšzemes piebūvi - V. Koks saka, ka tagad tiekot būvēta bedre 12 metru garajam liftam, kas paredzēts eksponātu transportēšanai.
LNMM direktore Māra Lāce sarunā ar Dienu norobežojas no rekonstrukcijas izmaksām, norādot, ka viņas kompetence ir sekot rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem: «Kā visiem saku - agros trešdienas rītos esmu būvbedrē. Notiek sanāksmes, tiekas dažādi speciālisti, viņi ar mani konsultējas, ko un kā labāk darīt, jo gala lietotājs būs muzejs.» Muzeja direktore atklāj, ka liela daļa apakšzemes apjoma esot jau izbūvēta - tur atradīsies trīs izstāžu zāles ar bruņota stikla grīdām, mākslas darbu krātuves, kurās būs iespēja ielūkoties, tāpat arī restaurācijas darbnīcas un palīgtelpas. Arī vēsturiskā ēka tiks pie jaunām izstāžu zālēm bēniņos un kupola telpā, savukārt uz jumta plānots ierīkot skatu platformu. Vaicāta, vai remonta laikā viņas sirds ir mierīga par to, ka nams ir pasargāts no traģiskām sekām strādnieku iespējamās neuzmanības dēļ, kā tas 2013. gada jūnijā notika Rīgas pilī, M. Lāce atbild diplomātiski: «Pagaidām nav bijis iemesla par to uztraukties.»