Fondu ieguldījuma prioritātes saglabājas līdzīgas kā iepriekš, jaunajā periodā pārmaiņas skārušas fondu administrēšanu. Izstrādājot jaunā perioda vadības sistēmu, atbildīgās iestādes uzmanību pievērsa tam, lai uzņēmējiem un citiem potenciālajiem projektu īstenotājiem tiktu vienkāršots finansējuma saņemšanas process un ievērojami saīsināts ceļš no projekta idejas un konsultācijas līdz reālai fondu finansējuma saņemšanai un projekta īstenošanai.
Līdz šim projektu iesniedzēji devās uz kādu no sešām sadarbības iestādēm, lai konsultētos par projekta iesniegumu un pieejamām fondu programmām konkrētajā nozarē. Jaunajā periodā sistēma vienkāršota, un šāda sadarbības iestāde būs tikai viena - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Tajā ikvienu nozari pārstāvošs projekta iesniedzējs varēs saņemt sev nepieciešamo informāciju un iesniegt projektu. Darbu sākusi arī Attīstības finanšu institūcija (AFI), kas turpmāk sniegs pakalpojumus finanšu instrumentu ieviešanā. Kā galvenos ieguvumus no vienotas AFI izveides var minēt efektīvāku valsts atbalsta instrumentu riska daļas sadalījumu ar kredītiestādēm, efektīvāku ārējo finansēšanas resursu izlietojumu, lietderīgāku normatīvā regulējuma izstrādi un ieviešanu, kā arī plašu un diversificētu atbalsta instrumentu portfeli vienuviet.
Finanšu ministrija (FM) kā ES fondu vadošā iestāde sadarbībā ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem veikusi priekšdarbus, lai nodrošinātu, ka jaunā plānošanas perioda finansējums uzņēmējiem būtu pieejams. Tostarp jau 2014. gada jūnijā apstiprināts FM izstrādātais Partnerības līgums. Savukārt jau novembrī Latvija bija starp pirmajām ES dalībvalstīm, kam Eiropas Komisija (EK) apstiprināja darbības programmu Izaugsme un nodarbinātība.
Līdztekus jāņem vērā, ka priekšnosacījums jaunā perioda atbalsta programmu un investīciju startam ir EK noteikto nosacījumu izpilde, kā arī citi uzdevumi, kas jāpaveic nozaru ministrijām. FM jau vairākkārt stingri uzsvērusi, ka, pirms sākam ieguldīt jaunā perioda finansējumu, nepieciešams nodrošināt iepriekšējā plānošanas perioda darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas līdzekļu apguvi.
ES fondu finansējuma administrēšana un nodrošināšana ir visu atbildīgo un sadarbības iestāžu kopīgs darbs. Veiksmes vai neveiksmes atkarīgas ne vien no kopējās sadarbības efektivitātes, bet arī no katras iestādes paveiktajiem sagatavošanās darbiem savā nozarē. FM norāda, ka šobrīd nozaru ministrijām kā atbildīgajām iestādēm nekavējoties jāstrādā pie iepriekšminēto nosacījumu izpildes, kas nepieciešami, lai varētu savlaicīgi sākt programmu īstenošanu.
Paralēli arī CFLA gatavojas jaunajam plānošanas periodam, izstrādājot nepieciešamos iekšējos normatīvos aktus un procedūru aprakstus, strādājot pie iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanas un sākot pirmo projektu atlases nolikumu izstrādi jomās, kurās ministrijas definējušas ieviešanas nosacījumus un atlases kritērijus. Ņemot vērā, ka CFLA bija viena no sadarbības iestādēm arī iepriekšējā periodā, tās atbildībā arvien ir daļa no iepriekšējā perioda projektiem. Savukārt, lai, sākot projektu atlases, CFLA spētu kvalitatīvi apkalpot klientus, tiek piesaistīti papildu cilvēkresursi, pamatojoties uz nozaru ministriju informāciju par plāniem aktivitāšu sākšanai.
Šobrīd pēc EM iniciatīvas lielākajā daļā 2007.-2013. gada perioda komercdarbības atbalsta programmu projektu īstenošana pagarināta līdz 2015. gada 31. decembrim. Paralēli tiek turpināts aktīvs darbs, lai uzņēmējiem pēc iespējas ātrāk sniegtu iespēju saņemt jaunā perioda ES fondu finansējumu un īstenot iecerētos projektus Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai.
ES fondu finansējums uzņēmējiem būs, un tā ir fondu vadībā iesaistīto iestāžu atbildība - nekavēties ar nepieciešamo priekšnosacījumu izpildi un strādāt pie tā, lai finansējums būtu pieejams iespējami savlaicīgi.
*Valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos