Katrs, kam šķēres, ir frizieris
Latvijas Frizieru asociācijas vadītāja Līga Dreimane, kura profesijā strādā jau 50 gadu, uzsver: licencēm jābūt obligāti, jo «pašlaik, katrs, kam rokās ir šķēres un ķemme, ir frizieris. Šāda situācija ir ļoti neizdevīga mūsu klientiem, jo nav nekāda apliecinājuma par friziera profesionalitāti. Turklāt licence vai sertifikāts ik pa laikam jāatjauno, tas nozīmē, ka speciālistam nemitīgi jāmācās un sevi jāpilnveido. Tagad katrs strādā pēc savas saprašanas».
Vēl viena joma, kurā var darboties arī bez licences, ir auklīšu pakalpojumi. Aukļu aģentūrā Mērija Popinsa gan norāda, ka nevajadzētu ieviest obligātas licences, tas esot pašu vecāku ziņā, vai izvēlēties auklīti ar licenci vai sertifikātu vai bez šādiem dokumentiem.
Ja runā par sadzīves pakalpojumu sniedzējiem, tiem sertifikātus pēc brīvprātības principa izsniedz Latvijas Amatniecības kamera (LAK). Sertificēto pakalpojumu sniedzēju reģistrs atrodams LAK mājaslapā. LAK izpilddirektore Diāna Karaša ar pašreizējo situāciju, kad sertificēšana ir brīvprātīga, ir nemierā un uzskata, ka sertificēšanai jābūt obligātai. «Pašlaik klients nezina, kuram pakalpojumu sniedzējam var uzticēties, kuram ne. Mūsu izsniegts sertifikāts, kurš ik pa laikam jāatjauno, ir konkrētā meistara vai amatnieka profesionalitātes apliecinājums. Obligātas sertifikācijas gadījumā sertifikāts jāatjauno reizi trīs gados, kad arī jāapliecina sava profesionālā varēšana. Obligāta sertifikācija būtu nepieciešama vismaz šādās nozarēs - individuālie būvniecības pakalpojumi (jumiķi, namdari utt.), skaistumkopšana, individuālie pārtikas ražotāji (maiznieki, pavāri, konditori), daļa metālapstrādes amatnieku (skārdnieki, kalēji),» norāda D. Karaša. Viņa arī uzskata, ka tādējādi būtu iespējams mazināt ēnu ekonomiku, jo visi sertificētie pakalpojumu sniedzēji ir iekļauti reģistrā, tāpēc vieglāk nozari kontrolēt. «Visas atrunas, ka par sertifikātu jāmaksā, ir tikai nevēlēšanās to darīt, jo maksa ir 25 eiro reizi trijos gados, un šāda summa nevar tikt uzskatīta par nepārvaramu šķērsli,» uzskata D. Karaša.
Savukārt par obligātu licences ieviešanas nepieciešamību tūrisma nozarē iestājas Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija. Tās izpilddirektore Astrīda Trupovniece bilst, ka tādējādi mazinātos klientu apkrāpšanas gadījumu skaits, kad nauda gan tiek iekasēta, bet ceļojums nenotiek.
Ministrija iebilst
Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas nodaļas vadītāja Ilze Lore, paužot ministrijas viedokli, norāda: «Līdz šim EM nav saskatījusi nepieciešamību normatīvajos aktos paredzēt obligātu, piemēram, auto servisu vai friziera pakalpojumu sertifikāciju vai licenču izsniegšanu, jo tas radītu papildu un pat nesamērīgas izmaksas un administratīvos šķēršļus privātajam sektoram, kas ir īpaši svarīgs faktors mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem. Turklāt licencēšana kā obligāta prasība uzliktu barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, tādējādi noslēdzot tirgu un samazinot konkurenci.»
I. Lore arī bilst, ka «EM rīcībā nav pieejama informācija, kas varētu tikt uzskatīta par pamatotu iemeslu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu noteikšanai sertifikācijas veidā. Atvērtas tirgus ekonomikas un konkurences ietekmē ikviens uzņēmums tā ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai ir ieinteresēts sniegt aizvien kvalitatīvākus pakalpojumus. Papildu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu mūsu ieskatā var risināt, piemēram, ieviešot ētikas kodeksu attiecīgajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem vai kā brīvprātīgu uz kvalitātes kritērijiem balstītu sertifikācijas modeli, sniedzot informāciju patērētājiem par sertificēto uzņēmumu kvalitātes priekšrocībām un tādējādi veicinot pakalpojuma kvalitātes celšanu un attiecīgi labu komercpraksi starp nozarē strādājošajiem uzņēmumiem».
Sakārto vidi
Aptaujātie to nozaru pārstāvji, kurās licences ir obligātas, par pastāvošo sistēmu izsakās pozitīvi un uzskata, ka tas sakārto tirgu. Piemēram, Latvijas Vieglo taksometru darba devēju organizācijas pārstāvis Aleksejs Ignatjevs uzskata, ka pašlaik licences iegūšana ir pārāk vienkārša, noteikumiem būtu jābūt stingrākiem. «Problēma tā, ka pēc licences izsniegšanas neviens nekontrolē šofera darbu, piemēram, to, vai tiek lietoti skaitītāji, kāds ir apgrozījums pēc skaitītāja. Tas rada problēmas ar negodīgu konkurenci,» norāda A. Ignatjevs. Par stingrāku licenču izsniegšanu un kontroli iestājas arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivo Ošenieks. «Pašreizējā licenču izsniegšanas kārtība neparedz licences anulēšanu par pārkāpumiem. Tas ir nepareizi, šādam mehānismam noteikti jābūt. Licence būtu jāatņem tikai par atkārtotiem pārkāpumiem - vai nu klientu krāpšanu, vai ceļu satiksmes noteikumu rupju neievērošanu. Tāpat viens no mūsu atbalstītiem ierosinājumiem ir noteikt prasības mašīnām saistībā ar oglekļa dioksīda izmešu daudzumu. Mēs gribētu ieviest arī tieši taksometru šoferu sertifikāciju, kādas pašlaik nav. Arī tas sakārtotu nozari.»
Obligāta sertifikācija reizi piecos gados, bez kuras strādāt ir aizliegts, ir visiem ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem. Šādu prasību ļoti pozitīvi vērtē Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas prezidente Tija Vanaga, kura uzsver: «Sertifikācija ir mehānisms, kā mēs nodrošinām, ka pacients saņem patiesi kvalitatīvus pakalpojumus. Bez sertifikāta ārstniecībā strādāt nedrīkst. Lai to varētu atjaunot, jāsavāc 250 punktu tālākizglītības jomā. Tos var iegūt gan par mācību, gan zinātnisko darbu, tostarp asociācijas sēžu apmeklēšanu, piedalīšanos semināros un konferencēs. Tas nodrošina to, ka ārsti ir spiesti nemitīgi mācīties un pilnveidot savas profesionālās prasmes. Tā nav formāla prasība, tas tiek darīts pacientu interesēs, lai viņi zinātu, ka saņems kvalitatīvu un mūsdienīgu palīdzību.»