Arī atsevišķu citu partiju deputātu noskaņojums pirms balsojuma liecināja, ka lielam gandarījumam par šo Saeimas izšķiršanos viņi neredz pamata. Taču tāds ir AT plēnuma lēmums, ko Saeimai neklātos apstrīdēt, jo izvēli izdarīja AT tiesneši, norādīja vairāki deputāti. I. Bičkoviču Saeima iecēla ne vairs uz septiņiem, bet pieciem gadiem, jo pa šo laiku notikušas izmaiņas likumā. Pirmo reizi par AT priekšsēdētāju balsojums bija atklāts.
Par I. Bičkoviču nobalsoja 53 deputāti, pret bija divdesmit septiņi, atturējās četri parlamentārieši no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK, savukārt vēl divi viņu kolēģi un viens ZZS deputāts nebalsoja. Pirmais I. Bičkoviča pilnvaru termiņš beigsies 16. jūnijā. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2008. gada maijā AT plēnumā par I. Bičkoviču bija 28 tiesneši, bet pret - sešpadsmit. Toreiz bija izvirzīti četri pretendenti, tomēr pārējie trīs - arī bijušais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns - atteicās kandidēt. Saeimā par I. Bičkoviču 2008. gada jūnijā nobalsoja 63 deputāti.
Cerēja uz trešo
Ja Saeima kandidātu noraidītu, AT plēnums I. Bičkoviču varētu izvirzīt vēlreiz, sēdē sacīja Andrejs Elksniņš (Saskaņa). Iepriekš deputāts Dienai atzina, ka, viņa skatījumā, I. Bičkovičs ir labāks par otru kandidātu - bijušo AT priekšsēdētāju A. Guļānu, kurš jau 14 gadu tiesu bija vadījis. «14 gadu plus vēl pieci gadi - tas ir stipri par daudz,» uzskata A. Elksniņš. Kad AT plēnums vēl nebija lēmis, kuru no abiem pretendentiem virzīt uz Saeimu, A. Elksniņš bija viens no tiem, kurš pieļāva, ka varēja būt arī kāds trešais kandidāts. Tā uzskatīja ne tikai viņš.
Līdzīgs viedoklis sēdē bija arī Kārlim Seržantam (ZZS): «Es arī neesmu sajūsmā par Bičkoviča kungu, bet es neesmu sajūsmā arī par Guļāna kungu. Es būtu vēlējies redzēt kādu trešo.» Taču arī K. Seržants uzskatīja par pienākumu atbalstīt AT plēnuma izvēli. Neoficiāli vairāki deputāti Dienai atklāja AT tiesnešus, kuri, viņuprāt, būtu varējuši vadīt AT - piemēram, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa vai šī departamenta tiesnesis Jānis Neimanis -, bet viņi nebija izvirzīti. Jāatgādina, ka šī departamenta tiesneši AT plēnumā atbalstīja A. Guļānu, kurš plēnumā kopumā saņēma 15 balsu, savukārt I. Bičkovičs - divdesmit trīs.
Sagaida pārmaiņas
Pamatojot noraidošo Vienotības frakcijas nostāju, Inese Lībiņa-Egnere un Lolita Čigāne minēja vairākus iemeslus. «Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir visas tiesu varas simbols,» sacīja I. Lībiņa-Egnere, savukārt L. Čigāne uzsvēra, ka Saeimas deputāti nav nekādi podziņu spiedēji un viņiem ir tiesības vērtēt. Viens no pārmetumiem bija, ka nesakārtotā tiesu sistēma mazina investoru interesi par mūsu valsti. Maksātnespējas administratoru lietas esot vēl viens iemesls satraukumam. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) norādīja uz AT priekšsēdētāja ierobežotajām iespējām nodrošināt investīciju aizsardzību. Arī I. Bičkovičs žurnālistiem to uzsvēra, skaidri neatbildot, kāda bijusi reakcija uz uzņēmēju sūdzībām par tiesnešu, iespējams, prettiesiskajiem lēmumiem. I. Bičkovičs atzina, ka arī maksātnespējas lietu kategorija ir jauna, tāpēc vajadzīgs laiks, lai tiesneši iegūtu pieredzi.
Ar balsojuma iznākumu I. Bičkovičs bija apmierināts un izprotoši uztvēra to, ka visi deputāti nedomā vienādi. Viņš arī nekad neesot uzskatījis, ka tiesu sistēmā viss ir ideāli, taču reizēm sabiedrībai neesot skaidra priekšstata par AT funkcijām. «Mūsu uzdevums ir nodrošināt savlaicīgu un taisnīgu tiesu,» sacīja I. Bičkovičs. Viņš arī uzsvēra, ka trīs gadu laikā visi tiesneši stāšoties Kvalifikācijas kolēģijas priekšā un notikšot viņu atestācija.
Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tieši šajā amatā nonāca pretrunās ar Nacionālo apvienību, kuru atstāja un izveidoja Jauno konservatīvo partiju. Tagad J. Bordāns Dienai atzina, ka Latvijas tiesām būtu vajadzīgs cits līderis. Tiesu reforma viņa izpratnē ir saistīta ar jaunās paaudzes tiesnešu ienākšanu, lai tiesas veidotos par mūsdienīgām demokrātiskas valsts tiesām. Un tad esot jautājums, vai I. Bičkovičs ir gatavs atbalstīt jaunās tiesnešu paaudzes īstenotās pārmaiņas. Jāatceras, ka arī AT plēnumā aprīlī bija jūtamas pretrunas starp dažādu paaudžu tiesnešiem un jaunākie, kurus pārstāvēja arī J. Neimanis, atbalstīja AT vadības maiņu. Kad J. Bordāns bija tieslietu ministrs, viņa kolēģi kopā ar I. Bičkoviču bijuši komandējumā Singapūrā. Viņš atceras, ka Tieslietu ministrijas darbinieki atveduši vairākas labas idejas, piemēram, Singapūras valdība bija novērtējusi, cik svarīgs priekšnoteikums biznesa centra izveidei ir droša tiesu vara, un tāpēc tajā ir veikti finansiālie ieguldījumi. I. Bičkovičs arī bijis šajā braucienā, atgādināja J. Bordāns, kurš nav saredzējis centienus šo pieredzi izmantot Latvijā.