Laikam ejot, Vācija no jauna ir atguvusi savu vadošo stāvokli Eiropas politikā, un tas lielā mērā ir arī ilggadējās kancleres Angelas Merkeles nopelns. Ne velti žurnāls Forbes viņu ir atzinis par pasaules ietekmīgāko sievieti. Tieši Vācijas virzītā fiskālā disciplīna ir kļuvusi par centrālo rīku globālās finanšu krīzes neitralizēšanai Eiropas Savienībā. Bet ne visiem tas patīk. Vieniem Merkele ir stabilākas un atbildīgākas ES politikas garants, citiem - vācu hegemonijas un nospiedošu taupības pasākumu simbols. Viedokļi šeit dalās, tomēr viens ir skaidrs - Vācijas kanclerei ES procesos ir liela ietekme, un vakardienas vēlēšanu rezultāti ietekmēs ne tikai Vācijas, bet arī visas ES pilsoņus.
Pagaidām viss norāda uz to, ka Angela Merkele no troņa netiks gāzta un savu iesākto politiku viņa, visticamāk, varēs turpināt. Reti kad opozīcijai ir klājies grūtāk nekā šajā priekšvēlēšanu kampaņā. Valstij ir labi makroekonomiskie rādītāji, ir sasniegts pēdējo divdesmit gadu zemākais bezdarba līmenis, un kanclere var lepoties ar panākumiem eirokrīzes risināšanā. Reti kad Vācijas opozīcijai ir klājies grūtāk, meklējot argumentus, kāpēc valstī nepieciešama vadības maiņa. Merkele mācēja šo situāciju labi izmantot un ar solījumiem neaizrāvās. Priekšvēlēšanu kampaņas centrālais vārds bija - uzticība, tādējādi maz tika runāts par konkrētiem nākotnes plāniem Vācijas un ES sakarā. Neizrunāts palicis arī kāds piņķerīgs jautājums, kura lemšanu, šķiet, aizkavējušas tieši Vācijas parlamenta vēlēšanas.
Runa ir par EK priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu virzīto priekšlikumu ieviest eiroobligācijas. Jāpiemin, ka šajā gadījumā runa nav par eiroobligācijām euromarket tirgū, kas jau eksistē, bet gan par tā dēvētajām stabilitātes obligācijām. To pamatideja ir itin vienkārša - eirozonas valstis līdzekļus kapitāla tirgū aizņemtos kopēji, uzņemoties arī kopēju atbildību. Lielākā priekšrocība būtu tā, ka nestabilākās eirozonas valstis līdzekļus varētu aizņemties ar saprātīgākiem nosacījumiem, nekā tas ir tagad, un tas eirozonai dotu zināmu stabilitāti.
Taču - kur ir uzvarētāji, tur ir arī zaudētāji. Spēcīgākajām valstīm savukārt par aizņemšanos būtu jāmaksā vairāk nekā iepriekš un vienlaicīgi arī jāgarantē visu valstu kopējais aizņēmums. Šis noteikti būtu bruņniecisks solis stabilākas ES virzienā, taču vācu vēlētājiem tas varētu ļoti nepatikt. Neraugoties uz atkārtotiem Barrozu aicinājumiem, Vācijas kanclere vēl pagājušajā vasarā šādus priekšlikumus strikti noraidīja, bet priekšvēlēšanu laikā šis temats vispār netika aizskarts, arī eiroobligāciju atbalstītāji pieklājīgi klusēja. Vācu laikraksts Die Zeit šo situāciju salīdzina ar atrašanos viesuļvētras acī, kurā mēdz būt pilnīgs bezvējš, bet patiesos vētras apmērus var pamanīt, tikai pametot tās centru.
Pēc vēlēšanām eiroobligāciju ieviešana varētu kļūt par vienu no karstākajiem tematiem. Taču vācu vēlētājs tā lemšanā vairs nevarēs iejaukties, kaut arī būs lielākais maksātājs, ja šī sistēma tiks ieviesta.