Uzskatu, ka pēdējos divos gados nopietnu investīciju Latvijā nav bijis, un, būtiski nemainot pieeju investīciju piesaistei, izaugsmes vietā Latviju drīzāk sagaidīs lepna stagnācija. Bezdarba rādītāji, valsts parāda apjoms un ekonomikas izaugsmes tempi nedod cerības uz straujām izmaiņām nākotnē. Taču domāju, ka mērķtiecīgāka investoru, tajā skaitā finanšu investoru, piesaiste var novērst stagnāciju, veicināt nodokļu ieņēmumus un palīdzēt izaugsmei. Tiesa, vispirms ir jāizpilda svarīgi priekšnosacījumi, kas veicinātu investīciju piesaisti, panāktu pozitīvas izmaiņas politiskajā vidē un piešķirtu saturu jau sen piesauktajām strukturālajām reformām. Šāgada darbi jāskata 2010. gada svarīgāko veikumu un diemžēl arī neizdarību kontekstā.
Labāk zīle rokā
Saeimas vēlēšanas parādīja, ka valstī un arī ekonomikā vēl kādu laiku valdīs tieši šis princips. Tam ir savi plusi un mīnusi. Pluss ir Latvijas spēja attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem apliecināt, ka solījumi lielās līnijās tiek pildīti un Latvija prot spēlēt pēc noteikumiem. Valdības spēja konstruktīvi sadarboties ar donoriem ir viena no retajām iespējām apliecināt ārvalstu uzņēmējiem un biznesa partneriem, ka lielos jautājumos Latvijas valstij var uzticēties. Bez šīs uzticības Latvijas ekonomikas izaugsme būtu apdraudēta. Turklāt aizdevēji rada pozitīvu papildu spiedienu kvalitatīvu strukturālo reformu īstenošanai, uzsverot ilgtermiņa izaugsmi. Tiesa, klibo šo reformu īstenošana.
Inventarizācija
2010. gadā ar Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta palīdzību tika sākta valsts saimniecības inventarizācija. Pirmo reizi izveidots publisks pārskats un analīze par valstij piederošajiem komerciālajiem aktīviem. Izrādās, ka valstij pieder vairāk nekā 140 uzņēmumu ar kopējo bilances vērtību 7,15 miljardi latu un apgrozījumu 18% no Latvijas IKP. Analīze uzrāda, ka šis segments no īpašnieka puses netiek profesionāli pārvaldīts un nereti rada nevienlīdzīgu konkurenci privātajiem uzņēmumiem, savukārt uzlabojot uzņēmumu pārvaldību un rentabilitāti, gūstot ieņēmumus no vienreizējām dividendēm jau 2011. gadā, regulārajām ikgadējām dividendēm, kā arī no atsevišķu kapitāldaļu pārdošanas vai investoru piesaistes, valsts var ieņemt līdz pat 1,5 miljardiem latu. Jābilst, ka runa nav par stratēģisko uzņēmumu privatizāciju un kontroles atdošanu. Taču līdz šim valsts komercuzņēmumu pārvaldība un ieņēmumu gūšana ir atstāta pašplūsmā, jo valdības enerģija un laiks ir pievērsti sociāli sāpīgākām un mazāk ienesīgām lietām.
Gada ne-notikums
Gada ne-notikums ir izpalikušās strukturālās reformas. Valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošana un sakārtošana ir viena no reālākajām un būtiskākajām reformām, kas dotu taustāmu labumu valsts budžetam un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Ir jābeidz dzīvot ilūzijā, ka valsts uzņēmumi tiek profesionāli pārraudzīti. Diemžēl ministru portfeļu dalīšanā joprojām ļoti lielu lomu spēlē cīņa par ietekmi ministriju pārraudzītajos uzņēmumos ar lielu naudas plūsmu un nereti dominējošu stāvokli tirgū. Rezultātā valdība nesamērīgi lielu daļu laika velta nevis nozaru attīstības jautājumiem, bet gan ministru līmenim neatbilstošiem valsts uzņēmumu saimnieciskajiem un ietekmes pārdales jautājumiem, kas arī ietekmē valdības stabilitāti. Ja izdotos valsts uzņēmumu pārvaldi atdalīt no daudzajām ministrijām, ieviešot tajos profesionālu pārvaldes modeli, izvirzot skaidrus mērķus, pienācīgi algojot uzņēmumu vadītājus, šādai reformai būtu spēcīgs pozitīvs iespaids uz politisko vidi Latvijā, un Ministru kabineta politiskā stabilitāte, darba kvalitāte un ātrums uzlabotos.
2011. gada izaicinājumi
2011. gadā ir virkne darbu, kuru īstenošanā jāpiedalās ne tikai valdībai un Saeimai, bet arī iedzīvotājiem un ekspertiem, arī biržai. Ir jāpanāk valstij piederošo uzņēmumu efektivitātes un īpašumtiesību tālāka izvērtēšana. Ministru kabinetam vai Saeimai ir jāizstrādā profesionāls un efektīvs valsts aktīvu pārvaldes modelis. Tāpat ir būtiski jāsamazina ēnu ekonomika, lai nepieaugtu uzņēmumu skaits, kas nemaksā nodokļus, tā vēl vairāk palielinot nodokļu slogu tiem, kas tos maksā.
2011. gadā valdībai būtu laiks pieņemt lēmumu par Lattelecom un LMT valstij piederošo akciju pārdošanu un kotāciju biržā. Tieši biržā par sev piederošajām telekomunikāciju uzņēmuma akcijām valsts var saņemt augstāko cenu, tādējādi attīstot kapitāla tirgu un ekonomiku. Liela uzņēmuma kotēšana biržā piesaistīs lielu skaitu starptautisko investoru. Daļa no tiem ar laiku investēs arī citos uzņēmumos.
Ceru, ka 2011. gadā ar valsts iestāžu atbalstu un izpratni arī Latvijas biržā izdosies pāriet uz tirdzniecību eiro, radot iespēju finanšu investoriem veikt investīcijas eiro valūtā, tā nodrošinot Latvijas konkurētspēju finanšu investīciju piesaistē. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā investoriem vairs nav jāzaudē nauda komisijas maksās par valūtas konvertāciju vietējā valūtā.
Visbeidzot, ir jāmaina investīciju piesaistes stratēģija. Šobrīd Latvijas izredzes piesaistīt tieši profesionālus un lielus finanšu investorus (piemēram, pensiju un ieguldījumu fondus), tiem piedāvājot investīciju iespējas jau izveidotos un darbojošos uzņēmumos, ir daudz lielākas nekā iespējas atrast t. s. green field veida investorus, kas būtu gatavi būvēt ražotnes no nulles un kuru darbības uzsākšanai Latvijā ir nepieciešami daudzi birokrātiski saskaņojumi un vairāk laika. Biržas un Latvijas Riska kapitāla asociācijas aprēķini liecina, ka katrs investīcijās piesaistītais miljons latu rada 50-100 darbavietu, ļauj uzņēmumiem piesaistīt divus miljonus latu banku kredītos, veicinot vēl augstāku uzņēmumu apgrozījumu un ļaujot valstij gūt nodokļu ieņēmumus. Protams, ir jāturpina iesāktais darbs pie green field investīciju piesaistes, taču svarīgi daudz mērķtiecīgāk strādāt pie finanšu investoru piesaistes. Turklāt valstij ir jāspēj kaut ko piedāvāt investoriem. Tie var būt norēķini investoram ērtākā valūtā, konkrētas investīciju iespējas, uzlabojumi tiesu sistēmā vai kas cits. Taču investoru piesaiste nevar notikt, tiem pretī dodot tikai spēcīgus konkurentus nodokļus nemaksājošu uzņēmumu veidolā un negaidītus nodokļu palielinājumus.
*Biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja