Vēl oktobra vidū līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) plašsaziņas līdzekļos klāstīja, ka ne Labklājības ministrijā, ne valdībā, ne jaunās koalīcijas veidošanas darba grupā netiekot apspriests jautājums par vecāku pabalstu noteikumu izmaiņām.
Proti, nākamajā gadā nebūšot jaunu priekšlikumu attiecībā uz pabalstu izmaksu vecākiem un «taupāmie budžeta līdzekļi» būšot jāmeklē citās ministrijās. Vīrs un vārds. Valdības deklarācijā tiešām nav ne vārda par pabalstu pārskatīšanu. Tajā ziņā, ka budžeta izdevumus labklājības nozarei varbūt arī kopumā nevajadzētu nākamgad samazināt, aizejošajam ministram varētu piekrist, bet, ja runājam par šo līdzekļu efektīvu izmantošanu, tad tomēr neliekas, ka viss ir izdarīts.
Ir viens pabalsts, kas gadu gaitā gandrīz palicis nemainīgs. Tā izmaksas kārtība vienmēr izraisījusi izbrīnu. Proti, ģimenes valsts pabalsts, kas šobrīd ir astoņi lati mēnesī par katru bērnu līdz noteiktam vecumam. To saņem visi vecāki neatkarīgi no viņu ienākumu līmeņa. Apzinīgiem vecākiem, kuru ikmēneša ienākumi no šī pabalsta neesamības īpaši neciestu, protams, vienmēr ir iespēja no tā atteikties. Vienīgā bēda, ka no tā neko neiegūst ģimenes un bērni, kuriem tiešām katrs lats ir svarīgs.
Vai ir jēga maksāt astoņus latus mēnesī arī vecākiem, kuri savam pirmklasniekam var atļauties iegādāties dārgo iPhone telefonu jau pirmajā dienā, kad tas iznāk tirgū? Es tādus piemērus esmu savām acīm redzējusi. Vienmēr var apgalvot, ka arī šie vecāki maksā nodokļus un kvalificējas valsts atbalstam, taču par efektīvu naudas tērēšanu to grūti nosaukt. Presē daudz kritizētajos Pasaules Bankas ieteikumos ietverts arī padoms atteikties no ģimenes valsts pabalsta maksāšanas ģimenēm, kuras nav nabadzīgas, un tā vietā naudu novirzīt trūcīgākām ģimenēm. Vai jaunā valdība šādu iespēju ir paredzējusi apspriest, pagaidām nav skaidrs, bet zināma skepse pret Pasaules Bankas ieteikumiem izskanējusi jau agrāk - no vecās jaunās koalīcijas puses.
Latvija ir ļoti maza valsts ar arvien sarūkošu iedzīvotāju skaitu, tāpēc nevajadzētu būt īpašām grūtībām sociālās aizsardzības jomā izmantot pēc iespējas individuālāku pieeju un palīdzību sniegt tieši tām ģimenēm un bērniem, kam īpaši nepieciešama palīdzība. Ieguvēji no tā būsim mēs visi.