Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Vai protam pārsteigt pasauli?

Inovatīvu un finansiāli veiksmīgu ideju trūkumu Latvijā parasti skaidro ar valdības ačgārno politiku un trūkumiem izglītības sistēmā. Vai tiešām šie divi ir tik būtiski šķēršļi, kas kavē realizēt savas idejas, jeb pie vainas ir arī pašu potenciālo uzņēmēju kūtrums, bailes no neizdošanās?

Izrādās, - latvieši var ģenerēt gana labas idejas, taču nopietni klibo ideju komercializēšana, proti, nespējam ieinteresēt potenciālos naudas devējus, pierādīt ieceres rentabilitāti un esam vāji «ideju iepakotāji» (skanīgs nosaukums, ieceres unikalitāte no pārdošanas viedokļa, mārketinga idejas).

Starp citu, šodien Rīgā sākas forums par investīciju iespējām Latvijā, kur lēmumu pieņēmēji kārtējo reizi centīsies «pārdot» ideju par ieguldīšanu šajā tirgū, bet biznesa veiksminieki raudzīs iedrošināt tos nākotnes biznesmeņus, kuri pagaidām vēl mīņājas ap savu ideju.

Kāpēc viņu ir maz?

Jautājumu par to, kad Latvijai būs sava Nokia vai Skype uzdot vairs nav modē, - ir skaidrs, ka šādu veiksmes stāstu «ķīmiju» veido ne vien precīzs biznesa plāns un spoža ideja, bet arī veiksme, gadījums, apstākļi. Taču veicas jau parasti tiem, kuri veiksmei ir gatavi, ir mērķtiecīgi pēc tās tiekušies.

Swedbank pieredze rāda, ka potenciālajiem uzņēmējiem, izgudrotājiem ir gana interesantas idejas, taču mēdz pietrūkt uzņēmumu vadības, finanšu plānošanas un mārketinga kompetences. «Ideju autoriem ir vajadzīga komanda, kas spēj šīs idejas komercializēt, - aprēķināt izmaksas, prognozēt tirgu. Daži no viņiem paši teikuši, ka būtu vajadzīgs menedžeris, kurš palīdz ideju virzīt tālāk,» norāda Swedbank Uzņēmējdarbības attīstības vadītāja Kristīne Krauze. «Piemēram, biedrībā Connect Latvia, kas cenšas daudzsološus izgudrojumus «savienot» ar investoriem, nesen uzklausījām interesantu ideju par jauna veida viegli transformējamu mēbeli. Tur jūtama dizaina izglītība, bet trūkst specializētu zināšanu, lai to komercializētu.» Potenciālie investori, saprotot, ka ideja ir laba, nereti ir spiesti atteikt, jo neredz idejas ekonomisko pamatojumu, nejūt pārliecību no uzņēmēja. «Ja projekts uzrunā emocionāli, tas ne vienmēr mūs uzrunā arī racionāli,» saka DnB Nord bankas Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Viktors Šeršņovs.

«Investīcija jaunā idejā, protams, lielā mērā atkarīga no uzticēšanās,» uzsver K. Krauze un piebilst, ka šogad iecerēts rīkot īpašu forumu, kurā talantīgi menedžeri sastapsies ar daudzsološu ideju autoriem.

Raksturojot tās biznesa ieceres, ko izskata Hipotēku banka (sniedz dažāda veida atbalstu jaunajiem uzņēmējiem), bankas Atbalsta kredītu departamenta vadītājs Dainis Dembovskis norāda, ka šobrīd pamatā tiek aizpildītas krīzes ietekmē atbrīvojušās tirgus nišas. «Trūkst tieši tehnisko inovāciju inženierzinātnēs, dominē tirdzniecība, pakalpojumi, ēdināšana, pārtikas rūpniecības ražojumi, kokapstrāde.» Arī viņš uzsver, ka jaunie uzņēmēji ne vienmēr ir spējīgi pierādīt savas idejas dzīvostpēju, ieceres bieži ir pārāk optimistiskas.

Ideju ir daudz

«Protams, latvieši nav mazāk talantīgi kā citi un laba idejas ģenerēt mēs noteikti varam,» saka biedrības Connect Latvia (tās mērķis ir palīdzēt realizēt inovatīvas biznesa idejas) vadītājs Latvijā Elmārs Baltiņš. Latvijas izgudrojumu izstādē pagājušā gada nogalē tika prezentēti kopumā 78 projekti, kas teorētiski varētu pārtapt jaunās biznesa iniciatīvās. «Iespējams, liela daļa no idejām netiks realizētas, bet tie cilvēki, ideju autori - tie ir vērtība!» izsaucas E. Baltiņš. Starp perspektīvākajām idejām viņš nosauc saliekamo mēbeļu projektu (Assemble Me), pārtikas produktu līniju no diedzētiem kviešu graudiem (Graliņi), raudzēta piena produktu (Labdaris), ieceri par fasāžu siltināšanas paneļiem (Sildpanelis), tehnoloģiju skandu skanējuma uzlabošanai (Pure Sound Technologies) un citas.

Viņaprāt, Latvijas izgudrotājos ir jāinvestē, - tad agri vai vēlu sagaidīsim savus oriģinālproduktus ar augstu eksportspēju. E. Baltiņš atzīst, ka izgudrotāji nereti dzīvo no viena projekta līdz otram, nepadomājot par savas ieceres ieviešanu dzīvē.

Latvijas izgudrotājus pieviļot arī pārāk lielas prasības, - sarunās ar investoru idejas autors nav gatavs piekāpties, piemēram, jautājumā par daļu sadalījumu nākotnes biznesā un izgudrotājs paliek ar savu ideju bez finansējuma un tā realizēta netiek, Dienai norādīja kāds baņķieris. Arī izmaksas par izgudrojuma patentēšanu jaunajam uzņēmējam ne vienmēr ir pa spēkam (īpaši, ja patents vajadzīgs vairākās valstīs).

Kā labus veiksmes stāstu piemērus Swedbank un Rīgas Domes (RD) kopīgajā grantu programmā Atspēriens K. Krauze min apavu ražotāju Zofa un portālu mikrouzņēmējiem vadipats.lv.

FFF* tradīcija

Lielās komercbankas jaunas idejas uzņēmējdarbības uzsākšanai finansē reti, jo šādi ieguldījumi saistās ar augstāku riska pakāpi. Izgudrotāji un jaunu biznesa nišu apguvēji tad nu var aizņemties naudu no t.s. riska kapitālistiem vai pretendēt uz kādu no Latvijā pieejamajiem grantiem. Viens no ieteikumiem, - projekta sākuma stadijā tomēr jānodrošinās ar starta finansējumu (piemēram, lai saražotu izgudrotā produkta paraugu, lai to patentētu). Ja nav savu uzkrājumu, šajā stadijā naudu jaunie uzņēmēji parasti cenšas aizņemties no radiem un paziņām (*family and friends funding), - Latvijā gan uzkrājumu nav tik daudz, lai šāda tradīcija iedzīvotos.

«Ja nav pašu kapitāla, palīdzēt visdrīzāk nevarēsim,» saka V. Šeršņovs. Runājot par iemesliem, arī viņš norāda uz projektu kvalitāti, pašu kapitāla trūkumu un nereti, - nekritisku attieksmi pret savu ieceri. «Mani kā baņķieri vairāk uzrunā tas, ja uzņēmējs skaidri pasaka projekta riskus, nevis stāsta, ka viss būs fantastiski.»

Latvijā pieejams Hipotēku bankas finansējums uzņēmējdarbības sākšanai (Starta programma), Swedbank un Atspēriens (grants jaunajiem uzņēmējiem līdz 6000 latu), Latvijas Garantiju aģentūra piešķir eksporta un kredītu garantijas, inovatīvu biznesa ideju konkursu (arī eksportspējīgāko uzņēmumu konkursu) un inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmu šobrīd organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Hipotēku banka, kas nodarbojas ar atbalsta sniegšanu uzņēmējdarbības sākšanai, ik mēnesi izskata ap 70 biznesa projektu un aptuveni 65% no iecerēm tiek atbalstītas. Jaunie uzņēmēji šeit var saņemt aizdevumu ar zemāku likmi (līdz 54 tūkstošiem latu), grantu (līdz 3600 latu), grantu aizdevuma daļējai segšanai (līdz 20%, bet ne vairāk kā 2000 latu), kā arī apmācības.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ieteikumi jaunajiem uzņēmējiem

Godīgi sev atbildēt, - uz cik ilgu laiku gatavs ar šo biznesu nodarboties.
Sameklēt palīgus, lai sagatavotu pamatotu un pārdomātu biznesa plānu (tostarp, domājot par idejas unikalitāti, pārdošanu, ieguldījumu atdevi).
Nodrošināt paša finansējumu startam (vismaz 40% no izmaksām).
Jāapzina visi potenciālie riski, kas biznesu var apdraudēt.
Jāsameklē visi iespējamie valsts atbalsta mehānismi.

Bez nosaukuma

Vispirms jāveic patentmeklējums, lai pārliecinātos, ka izgudrojums jau nav patentēts (Latvijā: www.patbib.gov.lv, pasaulē: www.wipo.int).
Jāsagatavo patenta pieteikums un jāiesniedz nacionālajā vai reģionālajā patentu iestādē (Latvijā: Patentu valde).
Ja izgudrojums ir patentēts Latvijā, vienu gadu tas ir aizsargāts arī citās pasaules valstīs. Vēlāk tas atsevišķi jāpatentē arī precei būtiskajos tirgos.
Vairumā pasaules valstu patentu izsniedz tam, kurš pirmais iesniedzis pieteikumu.
Pirms pieteikuma iesniegšanas izgudrojums jāpatur slepenībā, - informācijas publiskošana par izgudrojumu var padarīt to nepatentējamu.
Parasti patents ir aizsargāts 20 gadus no pieteikuma datuma.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?