Līdz 1996. gadam Eiropas čempionāta finālturnīros piedalījās tikai astoņas spēcīgākās kontinenta izlases. Kad 1996. gadā pirmoreiz tika aizvadīts 16 komandu turnīrs, daudzi formāta kritiķi apgalvoja, ka šādās sacensībās vairākas izlases spiestas samierināties ar «tikai piedalīšanos» vien. Vienai no tādām bija jābūt arī Grieķijai 2004. gadā, taču viņi apgāza šādu apgalvojumu ar sensacionālu triumfu Portugālē.
Pārejot uz 24 komandu formātu finālturnīrā, atkal netrūkst kritiķu, kas uzskata, ka par titulu reāli cīnīsies tikai dažas komandas: pēdējo divu turnīru čempione Spānija, pasaules čempione Vācija, mājiniece Francija, varbūt arī kvalifikāciju perfekti aizvadījusī Anglija un Itālija vai Beļģija. Visticamāk, tieši tā arī būs, taču tāpēc vien nevajag atteikties no iespējamām sensācijām grupu turnīra stadijā. Piemēram, kurš gaidīja Kostarikas fantastisko sniegumu pagājušajā Pasaules kausa finālturnīrā (ceturtdaļfināls)? Domājams, arī visoptimistiskāk noskaņotie kostarikāņi par to nesapņoja. Futbola līmeņa izlīdzināšanos visā pasaulē lieliski ilustrē Euro 2016 neiekļuvušās Nīderlandes piemērs. Šogad «oranžā mašīna» aizvadīja sešas pārbaudes spēles pret Euro 2016 dalībniecēm, uzvarot četrās no tām (2:0 pret Austriju, 2:1 pret Poliju, 2:1 pret Angliju, 3:2 pret Velsu) un zaudējot tikai vienreiz (2:3 pret Franciju). Vēl arī 1:1 neizšķirts ar Īriju. Kurš uzdrošinātos teikt, ka Nīderlande būtu tūrists, ja iekļūtu EČ finālturnīrā?
Faktors, ka no grupām varēs kvalificēties pat trīs izlases, mazinās formālo spēļu skaitu, kādas bija iepriekš.