Kuram tas jādara
Pašreizējais atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalā ir SIA Eco Baltia vide, kas ir 2011. gadā rīkotajā konkursā uzvarējušās personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA EKO Rīga saistību pārņēmējs. Skaļajā paziņojumā, ko uzņēmums izplatīja, teikts, ka tas «lauž līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un [..] iesniedza prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, kas uzņēmumam rodas pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā». Uzņēmuma izpilddirektors Ingus Vilks atbildē Dienai uzsver, ka iepirkuma tehniskajā specifikācijā skaidri noteikts - atkritumu apsaimniekošana veicama atbilstoši nacionālajam un reģionālajam sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānam, bet tajos ir noteikti mērķi un rezultatīvie rādītāji atkritumu apglabājamā apjoma samazināšanai. «Šie rādītāji arī kalpoja par pamatu iepirkuma piedāvājuma sagatavošanai, rezumējot, ka apglabājamo atkritumu apjoms pakāpeniski tiks samazināts,» norāda I. Vilks, piebilstot, ka atbilstoši likumam tā ir pašvaldības atbildība. Savukārt Jūrmalas dome Dienai rāda līguma otro pielikumu, kurā rakstīts, ka uzņēmēji, «lai nodrošinātu minētā plāna izpildi, savā darbībā nodrošinās atkritumu šķirošanu, kā arī veicinās inovatīvu tehnoloģiju pielietošanu atkritumu apjomu samazināšanai noglabāšanai poligonos».
«Atbildība par situāciju ir jāuzņemas pašam uzņēmējam, kurš iepirkumā iesniedza pašu aprēķinātas cenas. Ar publisku spiedienu Eco Baltia vide nepanāks prettiesisku pašvaldības lēmumu pieņemšanu - vēlme nopelnīt vairāk neatbrīvo no līgumsaistībām,» skan Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (ZZS) atbilde.
Saskata negodprātību
Jūrmalas domē no 15 deputātiem divi ir agrāk strādājuši atkritumu apsaimniekošanas jomā. SIA Jūrmalas ATU ilgus gadus vadīja Juris Visockis (Vienotība), kurš savu biznesu pārdeva. Deputāts uzskata, ka uzņēmums, lai iegūtu pasūtījumu konkursā, noteicis tarifu, ar kuru tagad netiek galā. Viņaprāt, domei ir pamats lauzt līgumu ar apsaimniekotāju, taču, ja pats uzņēmums vēlējās no līguma atteikties, par to bija jābrīdina sešus mēnešus iepriekš. Jūrmalas domes Transporta un komunālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Lediņš (ZZS) ir bijis SIA Eco Baltia vide prokūrists un izpilddirektors. Viņš uzņēmumā vairs nestrādā. 2011. gadā, kad notika dokumentu sagatavošana konkursam, J. Lediņš ar to neesot bijis saistīts, bet pašreizējo uzņēmuma rīcību dēvē par šantāžas mēģinājumu: «Kad ir peļņa, tas ir uzņēmuma nopelns, kad zaudējumi - sāk prasīt no pašvaldības. Trīs gadus viņi strādāja ar peļņu, bet paši konkursa pieteikumā bija iekļāvuši tarifa samazinājumu no 2014. gada. Līgumā ar Jūrmalas domi nav iekļautas nekādas apņemšanās no pašvaldības puses, ka tā samazinās atkritumu apjomu.»
I. Vilks uzskata, ka šis nav tas gadījums, kas iekļauts līgumā, proti, «šajā gadījumā nevar runāt par līguma laušanu, jo līguma darbība netiek izbeigta uz uzteikuma pamata. Līgums zaudējis spēku saistībā ar to, ka apstākļu izmaiņu rezultātā līguma izpilde ir faktiski un tiesiski neiespējama». Pašvaldība šādam traktējumam nepiekrīt, turklāt uzsver, ka ir nākusi uzņēmējiem pretī un no 2014. gada septembra palielināti atkritumu apsaimniekošanas tarifi, balstoties uz dabas resursu nodokļa un sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksu pieaugumu. I. Vilks to atzīst, tūlīt gan piebilstot, ka tas ir nepietiekami, lai pilnībā nosegtu apsaimniekotāja izmaksas.
Gan J. Visockis, gan J. Lediņš ir pārliecināti, ka īsā laikā var atrast citu uzņēmumu, ar ko noslēgt īstermiņa līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, kamēr tiek sagatavoti dokumenti jauna konkursa izsludināšanai. J. Visockis gan pieļauj, ka cits apsaimniekotājs varētu nepaspēt iepirkt vajadzīgo atkritumu konteineru skaitu, taču īslaicīgi varētu vienoties ar iedzīvotājiem par konkrētiem laikiem, cikos piebrauktu atkritumu savākšanas mašīnas. Savukārt J. Lediņš kā vienu no variantiem pieļauj, ka pati pašvaldība varētu dibināt apsaimniekošanas firmu vai vismaz izveidot tādu modeli, kurā konteineri pieder pašvaldībai vai iedzīvotājiem.
Pašvaldība solījusi nepieļaut, ka Jūrmala slīktu atkritumos kā Neapole, kas gadiem ilgi cīnās ar atkritumu apsaimniekošanas problēmām. Zaudējumi tikšot piedzīti no SIA Eco Baltia vide, kas nozīmē, ka šai lietā draud vairākas tiesvedības.
I. Vilks aģentūrai LETA izteicies, ka kompromisa gadījumā uzņēmums ir gatavs turpināt sadarbību ar pašvaldību.