Uzskatīt, ka Jāņa Maizīša «izgāšana» varētu liecināt par iespējamām problēmām ar jaunu ministru apstiprināšanu ir pārsteidzīgi. LPP/LC solījums atbalstīt valdību, nedeleģējot tajā savus ministrus ir loģisks iemesls intensificēt jauno ministru meklēšanas procesu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju gan plānots likvidēt, tās funkcijas uzticot Vides, Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijām, taču arī Veselības, Tieslietu un Ārlietu ministrijas nevar ilgstoši darboties bez nozares ministra. Tam ir vairāki iemesli, no kuriem būtiskākais ir: valdībā jau apstiprināts 2011. gada valsts budžeta izstrādes grafiks. Pašu budžeta likumu gan pieņems jau nākamā sasaukuma Saeima, taču nozares intereses kādam ir jāaizstāv arī valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas gaitā, jo īpaši tādēļ, ka 2011. gadā budžeta izdevumi būs atkal jāsamazina. Šādos apstākļos, kad viens ministrs vienlaikus sēž uz diviem krēsliem, tas ir, pilda gan savus, gan kāda demisionējuša TP ministra pienākumus, šim aizvietotājministram gluži dabiski var rasties vēlme pakļaut savai sirdij tuvāko nozari mazākiem budžeta izdevumu samazinājumiem uz ne tik tuvās nozares rēķina.
Partiju vēlmju saraksts attiecībā uz ministru portfeļiem īpaši nepārsteidz, lai gan dažas vēlmes izskatās visnotaļ dīvainas. Piemēram, īsu brīdi pavīdējusī ideja, ka Raimonds Vējonis (ZZS) varētu Vides ministriju nomainīt pret Ārlietu ministriju, tomēr izskatās pēc R. Vējoņa talantu pārlieku augsta novērtējuma. Diplomātija tomēr ir smalka lieta, bet starpvalstu attiecības - ļoti niansētas un izteikums, kas vides ministra mutē skan gluži nevainīgi, ārlietu ministra izpildījumā iegūst pavisam citu svaru. Tomēr ZZS ambīcijas virzīt tieslietu ministru, izskatās daudz absurdāk un bīstamāk. Kā zināms, ZZS premjera amata kandidāts vēl arvien ir smagos finanšu noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, bet Tieslietu ministrijas atbildības sfērā ir tādu likumdošanas iniciatīvu virzīšana tādās jomās, kur šī persona varētu būt ļoti ieinteresēta. Konkrēti, tieši Tieslietu ministrija izstrādā un koordinē valsts politiku kriminālsodu sistēmas jomā.
Pašreizējā situācijā, kad līdz jaunas valdības apstiprināšanai palicis vien pusgads, vissaprātīgākā šķiet ideja par to, ka vakantos ministru portfeļus varētu uzticēt nozaru profesionāļiem. Te vietā būtu atcerēties, ka pašreizējais aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ienāca kā bezpartejiski kandidāti, turklāt kompetencē šie ministri nereti pārspējuši tādus, kuru vienīgais kvalifikācijas rādītājs ir bijusi piederība pareizajai partijai.