Kongresa delegāti aicina valdību nākamajā ES fondu plānošanas periodā nodrošināt teritoriju principa ievērošanu, lai ikvienam novadam būtu tiesības pretendēt uz ES līdzekļiem un vairs neatkārtotos agrāko gadu prakse, ka ir izredzētie un pašvaldības, kurām vienīgais atbalsts no valsts 20 gados bijis 200 000 latu reformas īstenošanai, teica A. Jaunsleinis. Pašvaldības arī uzstāj, lai pēc grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, to triju gadu laikā samazinot līdz 20%, pašvaldībām paredzētu kompensācijas mehānismu, jo šis nodoklis ir vietējo varu galvenais ieņēmumu avots.
LPS kongress notiek gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Uz to bija ieradušies astoņi ministri, un valdībai ir lēmumu pieņemšanai nepieciešamais kvorums, norādīja A. Jaunsleinis, atzīstot, ka ārlietu ministrs pie pašvaldībām atbraucis pirmo reizi. Kongresā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) un ap desmit Saeimas deputātu no visām frakcijām, kā arī parlamentārie sekretāri no ministrijām, kuru pirmās personas pasākumā nepiedalījās. To vidū bija arī finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), kurš, šķiet, bija gaidīts visvairāk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) atbrauca jau iepriekšējā vakarā un negaidīti iesaistījās LPS valdes sēdes darbā. E. Sprūdžs vēlējies pārliecināt vietējos līderus par savām iniciatīvām - arī par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās un referendumu rīkošanu par domes atlaišanu. LPS nolēma veikt visu pašvaldību aptauju, lai katra no tām izteiktu domas par šiem ierosinājumiem. Dienas uzrunātie bija visai noraidoši, jo tās esot nepārdomātas idejas un ir būtiskāki jautājumi.
Viesu uzrunas, kas ilga vairāk nekā stundu, izpelnījās ironiskas piezīmes. Tās saņēma arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers (RP), kurš pamanījās pārņemt kongresa vadību un pieteikt nākamos runātājus no savas partijas. Reformu partija, kurai tikpat kā nav pārstāvniecības vietējā varā, bija kuplā skaitā. Klāt bija arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kuru tajā laikā Valmierā gaidīja šīs pilsētas mērs Inesis Boķis, kurš tāpēc neesot atbraucis uz kongresu, kā stāstīja kolēģi. D. Pavļuts piekrita, ka ES fondu apguvē pašvaldībām būtu jāpiešķir lielāka loma. E. Sprūdžs valdības un pašvaldību attiecības salīdzināja ar airu laivu, kurā visiem būtu jāairē vienā virzienā, un solīja «uzņemties līdera lomu, lai nodrošinātu līdzsvarotu valsts attīstību». Tukuma novada domes priekšsēdis Juris Šulcs, līdzīgi kā citi kolēģi, politiķu lielo interesi par LPS saista ar vēlēšanu tuvumu, taču viņam ar ekonomikas ministru un premjeru arī ikdienā esot laba sadarbība. Visvairāk vietējos līderus sarūgtināja tas, ka valdības locekļi pēc savām runām drīz vien devās projām. Daudz lietderīgāk būtu, ja ministri un deputāti līdz vakaram klausītos kongresa norisi un pēc debatēm uzstātos, Dienai pieļāva Rēzeknes novada domes priekšsēdis Monvīds Švarcs.
Premjera Valda Dombrovska uzstāšanās varētu būt izņēmums, un pašvaldību pārstāvji tajā saklausījuši arī racionālas tēzes. Tiesa, viņi nesaņēma atbildi, kā notiks iedzīvotāju ienākuma nodokļa kompensēšana, kā arī neesot gūta skaidrība par ceļu uzturēšanas līdzekļiem, ko pašvaldībām svarīgi zināt. Premjers deva cerības saņemt papildu finansējumu šim mērķim. Taču V. Dombrovskis uzsvēra, ka no nākamā gada tiks atjaunotas mērķdotācijas bērnudārzu pedagogu algām grupās līdz četru gadu vecumam, kas izmaksās aptuveni 23 miljonus latu. Uzņemoties virssaistības ES projektu īstenošanā, valdība paredzējusi 23,9 miljonus latu pilsētu tranzītielām, bērnudārzu infrastruktūras attīstībai - 11,2 miljonus latu, reģionālās attīstības centriem - 20 miljonu latu, novadu pašvaldību kompleksai attīstībai - 17,9 miljonus latu. Pēc Zemkopības ministrijas iniciatīvas valdība varētu apstiprināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu, kurai sākotnēji plānots atvēlēt 10 miljonu latu, tā palīdzot lauksaimniekiem iegādāties zemi ar atvieglotiem nosacījumiem. Premjers pateicās pašvaldībām par atbalstu Latvijai grūtajā krīzes pārvarēšanas laikā. LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis atzina, ka ir bijušas arī smagas sarunas ar valdību, bet vienmēr ir izdevies vienoties. Tagad pašvaldības aicina vairāk tām uzticēties un atcelt arī virkni ierobežojumu, kas liedz attīstīt savā teritorijā uzņēmējdarbību un apgrūtina vietējo varu darbību neskaitāmu normatīvu un kontrolējošu procedūru dēļ.