Teiktajā ir daļa patiesības, jo pirms vēlēšanām Diena sastapa arī Vienotības vēlētājus, kuri labākajā gadījumā varēja nosaukt dažus tās līderus. Visticamāk, viņi nemaz nezinātu, ar ko nodarbojas parlamentārie sekretāri, kas ir dominējušais temats pēdējo dienu diskusijās sociālajos tīklos. Šo cilvēku prāts nodarbināts ar citām lietām, kas skar viņu dzīvi. Sekojot līdzi ziņām par Vienotības biedru publiskajām diskusijām, iespējams, retais saprot, kurš ar kuru un kāpēc karo, bet redz, ka ar šo partiju kaut kas nav kārtībā.
Publiskā spēkošanās
Grūti iedomāties citu politisko spēku, kurš savu iekšējo spēkošanos un domu apmaiņu, kas reizēm ir visai aizskaroša, tā izvērstu sociālajos tīklos kā Vienotība. Lasot tās biedru ierakstus, rodas iespaids, ka viņi viens otru saplosīs bez ārējās opozīcijas palīdzības. Partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa tviterī neko neraksta un reizēm par tajā sarunāto uzzina no kolēģu īsziņām vai nākamajā rītā. Viņai neesot pieņemams veids, kādā kolēģi cits citam ceļ neslavu publiskajā telpā, kas šajā gadījumā nodarot kaitējumu ne tikai partijai, bet arī valstij. Vienotība ir valdošais politiskais spēks, kas uzņēmies atbildību par valdību laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. «Eiropas politiķi skatās uz mums kā uz līdzvērtīgiem partneriem, un mēs esam atbildīgi arī Eiropas Tautas partijas biedru priekšā,» Dienai sacīja S. Āboltiņa, atgādinot par partijas cienīgo pārstāvniecību Eiropas Parlamentā, gan spēcīgo komandu valdībā. Vienotība ir valdošā partija, kurā ir vairāk nekā 2500 biedru - no tiem uz kongresu izvirzīti 629 delegāti.
No līderei opozīcijā esošo biedru teiktā izriet, ka publiskās diskusijas par Vienotības iekšējo dzīvi varbūt izpaliktu, ja būtu bijusi iespēja to konstruktīvi pārrunāt ar partijas vadību un ja tā paškritiskāk būtu paraudzījusies arī uz vēlēšanu rezultātiem, atzīstot kļūdas. Taču valdē nopietna saruna par to neesot bijusi. Otras puses pārstāvji savukārt notiekošajā saredz tikai vienas nelielas domubiedru grupas, kurā galvenā persona ir Ilze Viņķele, tieksmi pēc varas. Pēdējo dienu ieraksti twitter.com ir par I. Viņķeles vēlmi ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu, kam pretestību izrādījusi bijusī ministre Ina Druviete. Portālam lsm.lv, kas atspoguļo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sniegto informāciju, I. Druviete ir pieļāvusi - ja I. Viņķele kļūtu par parlamentāro sekretāri, tad viņa no partijas izstātos, jo nevēlas, ka «ar pašas partijas rokām tiek sagrauta nozare». Savus iebildumus I. Druviete izteikusi partijas vadībai un premjerei Laimdotai Straujumai.
No Vienotības biedru sacītā var secināt, ka konflikta būtība saistīta ar I. Viņķeles vēlmi darīt kaut ko vairāk, nekā būt tikai ierindas deputātei. Taču konkrētajā amatā viņa neesot atbalstāma, jo savos uzskatos politiķe ir liberāla un tuvāk bijušā ministra Roberta Ķīļa pozīcijai, kas izraisīja nozares pretestību. «Man nav bijusi iespēja salīdzināt savus uzskatus ar Inu Druvieti, jo partijas valdē nav bijusi nopietna diskusija par izglītību. Var tikai nojaust, ka mums ir dažāds skatījums,» Dienai atzina I. Viņķele, norādot uz bijušās ministres centieniem monopolizēt nozari, ko politiķe bija izteikusi arī sociālajos tīklos. Pēc I. Viņķeles domām, I. Druvietes paziņojumu radio jau varot uztvert kā draudus, tāpēc neesot saprotams, kāpēc atsevišķi ieraksti tviterī tiek tik dramatiski uztverti.
Alternatīvs kandidāts
Partijas kongresā I. Viņķele sestdien atbalstīs Saeimas deputātu Andreju Judinu Vienotības priekšsēdētāja amatam, cerot, ka tas būs signāls Vienotībai, lai saprastu, «ka mēs neesam viena cilvēka partija». Interesanti, ka A. Judinu uz amatu izvirzījuši tās pašas Viļānu nodaļas biedri, ieskaitot politiķes tēvu Juri Vidiņu, kurš pievērsa uzmanību balsu pirkšanai Latgalē, kas, iespējams, notikusi Vienotības bijušā frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa interesēs. Lūgta to skaidrot, I. Viņķele atbildēja, ka nevarot komentēt, jo viņai ar tēvu jau ilgu laiku neesot kopīgas mājsaimniecības.
Saeimas deputāts A. Judins Vienotībai pievienojās 2011. gadā divus mēnešus pirms oficiālā lēmuma par vienotas partijas izveidošanu. Viņu uzaicināja Artis Pabriks, kurš toreiz bija viens no partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) līderiem. Tāpēc formāli A. Judins bija SCP biedrs, lai gan tuvinājās Pilsoniskās savienības Lietussargu grupai, no kuras nāk arī viņa tagadējie domubiedri, ieskaitot I. Viņķeli un Lolitu Čigāni, kura arī ir aktīva tvitera lietotāja. A. Judins ir jurists, kurš politiku redz tās ideālākajā izpratnē un norobežojas no intrigām un grupējumu cīņām. Viņš vēlētos, lai partijā pastāvīgi notiktu diskusijas par svarīgiem jautājumiem, uzklausot dažādu viedokļu pārstāvjus. «Man nav problēmas piekāpties, ja otra argumenti izrādītos spēcīgāki. Tāpat man nebūtu grūti sastrādāties ar Solvitu Āboltiņu, kurai ir liela pieredze. Neatkarīgi no tā, kuru ievēlēs par priekšsēdētāju, turpināšu darboties partijā,» sacīja A. Judins. «Mums jāorganizē savs darbs tā, lai tauta balso par Vienotību ne tāpēc, ka nekā labāka nav, bet tāpēc, ka uzticas tai un atbalsta Vienotības darbu,» sacīja A. Judins. Viņš vēlas redzēt tādu politisko spēku, kurā cilvēki gribētu iesaistīties. To varot panākt, nākot ar savu piedāvājumu, ne tikai reaģējot uz problēmām.