Līdzīga valsts budžeta dotācija ieplānota arī nākamajā un aiznākamajā gadā, lai trīs gados pakāpeniski vienotos klientu apkalpošanas centrus izveidotu 89 novados un 21 reģionālās nozīmes attīstības centrā. Lielajās pilsētās jau tagad ir valsts pārvaldes iestādes, un tajās pakalpojumu sniegšana šādā klientu apkalpošanas vietā varētu notikt no 2018. gada. Valsts un pašvaldības pakalpojumu saņemšana vienuviet atvieglos cilvēkiem to pieejamību - tagad tie atrodas dažādās vietās un līdz šīm iestādēm dažviet ir apgrūtināta nokļūšana. Jau vairākus mēnešus darbojas klientu apkalpošanas centrs Rīgā Valsts ieņēmumu dienesta telpās. Tagad iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir pieejami aptuveni 2000 valsts un pašvaldību piedāvātie publiskie pakalpojumi, kurus var saņemt vairāk nekā 900 vietās Latvijā, liecina VARAM informācija.
Mēneša laikā jāpiesakās
Pašvaldībām, kurām ir interese šogad veidot klientu apkalpošanas centru un saņemt budžeta dotāciju, mēneša laikā jāpiesakās VARAM, iesniedzot dokumentus, kas apliecina gatavību to darīt. Pieteikumā jāapstiprina, ka novadam ir telpas centra ierīkošanai un tajās var iekļūt arī personas ar kustības traucējumiem. Pie ēkas jābūt autostāvvietai, tāpat būs nepieciešams publiskais datorpieslēgums, uzgaidāmās telpas. Pašvaldību pieteikumus izvērtēs komisija, kurā būs arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Tā 15 dienās pēc pieteikumu iesniegšanas beigu termiņa izvērtēs pašvaldību iesniegumus.
Ja interese būs lielāka par šā gada iespējām, priekšroka būs tiem novadiem, kas atrodas tālāk no attīstības centriem, - šo teritoriju cilvēkiem ir jāpavada ilgāks laiks ceļā, lai saņemtu valsts iestāžu pakalpojumus, Dienai paskaidroja VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš. Viņš pastāstīja, ka par tiem novadiem, kas ir reģionālās nozīmes attīstības centri, katru atsevišķi VARAM ziņos valdībā un tā pieņems lēmumu par dotācijas piešķiršanu. Lielajos centros, kādi ir 21, uz vietas varētu strādāt valsts pārvaldes iestāžu darbinieki. Tiem plānota valsts budžeta dotācija - ne vairāk kā 70% jeb 50 000 eiro no centra kopējām izmaksām. Tas nozīmē, ka pašvaldības līdzfinansējums ir 30%. Arī pārējos novados šī dotācija nevarēs pārsniegt 70% no kopējām izmaksām jeb 10 000 eiro. Finansējums ir paredzēts arī nodarbināto algām, kas atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldībā būs robežās no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Ministrija organizēs seminārus, lai palīdzētu pašvaldībām sagatavot pieteikumus, tāpat plānotas mācības centru darbiniekiem. Šajās vietās būs pieejami pašvaldības, kā arī septiņu valsts iestāžu pakalpojumi, bet to skaits katrā teritorijā var atšķirties. Iecerēts sniegt atbalstu arī e-pakalpojumu pieteikšanā un nodrošināt konsultācijas.
Jau rekonstruē ēkas
Viens no reģionālās attīstības centriem, kas jau šogad varētu pieteikties uz dotāciju, ir Smiltenes novads, kura bijušais mērs Ainārs Mežulis (ZZS) tagad ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts. Arī no šīm pozīcijām viņš valdības piedāvājumu vērtē pozitīvi. Attīstības centros, kuros ir lieli uzņēmumi, valsts pakalpojumu pieejamība vienuviet atvieglotu ne tikai iedzīvotāju, bet arī uzņēmēju dzīvi, atzina A. Mežulis. Vairākus gadus Smiltenes novads organizēja, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieka atvešanu no Valkas uz Smilteni noteiktās dienās. Smiltenes novadā jau notiek telpu rekonstrukcija, lai tās pielāgotu centra nosacījumiem.
Par tā izveidi domā arī Dundagas novadā, kuram tuvākās valsts iestādes ir Tukumā un Talsos. Domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns (Vienotība) atzina, ka cilvēki atnāk uz pašvaldību un «nemaz īsti nezina, ko dara valsts, ko pašvaldība un uz kuru pusi ir jābrauc». Līdz ar centra izveidi viņš cer domes ēkā iekārtot uzbrauktuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kādas tagad nav. Padomāts esot arī par pašvaldības darbiniekiem, kuri varētu pievērsties klientu apkalpošanai. G. Laicāns ir iepazinies ar Rojas novada pieredzi, jo tajā tika īstenots viens no vienas pieturas aģentūras pilotprojektiem - šis nosaukums, viņaprāt, ir vispiemērotākais.
Arī Alojas novads ir noskaņots jau šogad izveidot klientu apkalpošanas vietu, lai pēc darba nespējas lapām vai kārtot zemes lietas cilvēkiem nav jābrauc uz pilsētu, sacīja novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (LZS). Kā vienu no ēkām, kur šādu centru varētu izvietot, viņš minēja kādreizējo Lattelecom māju, kas tagad ir pašvaldības īpašumā un stāvot tukša. Pagastos ir teritorijas, no kurām pat uz novada domi nav tik vienkārši atbraukt, nemaz nerunājot par aizkļūšanu uz Valmieru vai Limbažiem, kur atrodas valsts iestādes, sacīja V. Bārda.
No Alojas līdz minētajām pilsētām ir 35 un 40 kilometru. Taču Latgalē ir teritorijas, no kurām, piemēram, Baltinavas novada, pēc pakalpojumiem ir jābrauc 60 un pat 100 kilometru. Ciblas novads ir viens no tiem, kurš vēl pārdomās, vai tam šāds centrs ir nepieciešams, un, visticamāk, šogad pieteikumu nerakstīs, atzina pašvaldības vadītājs Juris Dombrovskis (ZZS). No novada centra līdz Ludzai varot aizbraukt desmit minūtēs, un arī iedzīvotāju skaits ir sarucis, tāpēc šādas iestādes lietderība vēl jāizvērtē. Iepriekš bija informācija, ka Cibla atteikusies arī no bankomāta, ko Swedbank piedāvāja visiem novadiem, kuros to nebija. Taču Ciblā tomēr būs bankomāts, un līgums jau ir noslēgts, apstiprināja domes vadītājs.