Pretēji ir ar viņas pašas atvasēm - aizgādību par diviem pusaudžiem Vijai pārtraukusi Rīgas bāriņtiesa (RB). Arī šis gadījums, līdzīgi kā Dienas jau iepriekš aprakstītais par sievieti, kuras vīrs ar, iespējams, nelikumīgām metodēm panācis, ka viņai pārtrauc aprūpes tiesības, rada pamatu aizdomām, ka RB locekļi savas plašās pilnvaras izmanto nevis bērnu, bet privātajās interesēs. Tāpat Vijas stāstītais liek apšaubīt bāriņtiesas amatpersonu spēju vai vēlmi iegūt objektīvu informāciju, līdz ar to atbilstoši savas darbības mērķim aizstāvēt bērnu intereses.
Arī tiesībsarga Jura Jansona atzinums norāda uz RB darba nepilnībām, jo iestādes pieņemtā lēmuma rezultātā «situācija, kādā dzīvo bērni, ir vērtējama kā būtisks bērnu tiesību pārkāpums».
«Tagadējiem notikumiem ir desmit gadu sena vēsture - kad vecākā aizbilstamā atnāca dzīvot pie manis, devāmies nokārtot formalitātes uz RB. Darbiniece Anita Silajāne, kura tur strādā joprojām, sēdi [lai lemtu par aizbildnes statusa piešķiršanu] nozīmēja tikai pēc pieciem mēnešiem. Visu šo laiku pie manis dzīvoja likuma izpratnē sveša meitene. Tas vēl nav viss - mēnesi pirms sēdes ar meiteni sazinājās sociālā darbiniece un piedāvāja iet dzīvot bērnunamā, neskatoties uz to, ka bērns jau bija iejuties ģimenē. Es nevarēju to pieļaut, taču juridiski viņai nekas neskaitījos, tāpēc vērsos pie [laikraksta] Rīgas Balss. Situācija atrisinājās, taču toreiz saceltā neslava RB darbiniekiem acīmredzot kremt un tagad viņi man atriebjas. Rezultātā mani [abi jaunākie] bērni degradējas un pastāv dzīvības draudi, taču laikam jānotiek kam neatgriezeniskam, lai RB un sociālā dienesta darbinieki atvērtu acis un sāktu rīkoties!» uzskata Vija.
Pusaudžu leiputrija
Kontroli pār abiem jaunākajiem bērniem sieviete zaudējusi pēc šķiršanās no vīra Gvido (vārds mainīts). Uz dzīvi pie viņa meita un dēls pārvākušies pretēji tiesas spriedumam, kurā par ikdienas aizgādni noteikta Vija, bet tikšanās ar tēvu paredzēta divreiz mēnesī. Sieviete uzskata, ka šāda situācija radusies, jo Gvido noskaņojis bērnus pret viņu, tāpat arī ļāvis dzīvot brīvā režīmā - neapmeklēt skolu un uzvesties antisociāli, piemēram, zagt, naktīs klaiņot, smēķēt. «Viņi ir morāli ietekmēti un izvēlas nedzīvot tur, kur jākārto istaba, jāmācās un laikus jābūt mājās,» uzskata sieviete. Ar palīdzības lūgumu situācijas risināšanai viņa vērsusies atbildīgajās iestādēs, taču bez rezultātiem. Sieviete turpinājusi zvanīt trauksmes zvanus, lūdzot RB pārtraukt Gvido aizgādības tiesības, taču tādu pašu soli pret bijušo sievu spēris arī viņš, un aizvadītā gada novembrī RB lēmusi vīrietim par labu. «Bijušais vīrs ir labs runātājs un patoloģisks melis. Sākumā, lasot viņa sacerētos iesniegumus RB, neuztvēru tur paustos apmelojumus nopietni, jo paļāvos, ka RB veiks tādu kā izmeklēšanu, faktu pārbaudi. Taču nekā - viņi ticēja vīram uz vārda. Bāriņtiesā uzzināju, ka man mājās glabājas ierocis, ka esmu alkoholiķe un labā pamāte - savus bērnus it kā sitot, bet aizbilstamos - ne.» Vija arī norāda, ka viņas bijušā vīra atbilstību bērnu audzināšanai RB locekļi neesot ņēmuši vērā: «Viņš ir atkarīgs no alkohola, par ko bāriņtiesa ir informēta no attiecīgajām iestādēm. Pēc katras dzeršanas reizes Gvido draugs ārsts uzraksta darbnespējas lapu - tādas ir katru mēnesi. Vai nu notiek krāpšanās, vai arī viņš ir tik slims, ka nespēj audzināt bērnus. Reiz viņš aizveda viņus uz mežu sēņot, lai gan viņam nav autovadītāja apliecības, un tur piedzērās. Vēl arī viņš dod stūrēt mašīnu 12 gadu vecajam dēlam! Arī ar to nav pietiekami, lai RB mainītu savu lēmumu. Viņam laikam jānogalina kāds bērns, lai tas notiktu.»
Bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanu mātei RB pamatojusi ar vardarbību pret trīspadsmitgadīgo meitu. Vija atzīst, ka kādā reizē meita, kad ciemojoties sākusi runāt pretī rupjiem vārdiem, saņēmusi pļauku. Vēlāk, it kā tēva mudināta, par notikušo ziņojusi policijai, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Ar to bijis pietiekami, lai Vijai pārtrauktu aizgādības tiesības.
Policija nepalīdz
Uz faktu, ka RB lēmums nav bijis izsvērts, norāda gan tiesībsargs savā atzinumā, gan Dienas rīcībā esošās skolvedības sistēmas E-klase izdrukas, kas apliecina, ka bērni ilgstoši neapmeklē skolu: zēns aizvadītajā semestrī kavējis 258 stundas, bet meitene - 369, lielākoties - neattaisnoti. RB priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, jautāts, vai skolas neapmeklēšana ir bērnu interesēs, norāda: «Protams, ka nē. Bet viņi šajā laikā dzīvoja pie viņas [Vijas].» Taču tā nav taisnība - sazinoties ar bērnu skolas direktori, Tiesībsarga biroja darbinieki noskaidrojuši, ka neattaisnoti kavējumi parādījušies pēc tam, kad bērni sāka dzīvot kopā ar tēvu. Vēlāk Gvido abām atvasēm nomainījis skolas, taču arī tās viņi neapmeklē, ko tiesībsargam apstiprinājušas abu jauno mācību iestāžu vadītājas. «Skolas vadība vairākkārt mēģinājusi sazināties ar tēvu, taču viņš neizrāda ieinteresētību zēna problēmu risināšanā,» minēts tiesībsarga atzinumā. Turpat arī iegūta informācija no citas mācību iestādes, kur Gvido piereģistrējis meitu. Norādīts, ka māte telefoniski interesējoties par meitas sekmēm, savukārt tēvs šādu interesi neizrādot. Skolas direktore vairākkārt aicinājusi tēvu uz pārrunām, taču viņš ieradies tikai vienu reizi. Meitene ir nesekmīga, un viņai draud palikšana uz otru gadu.
Vija un viņas vecākā meita Dienai pauž viedokli, ka Gvido nespējot radīt bērniem drošus apstākļus - jaunākā meita sūdzoties savam audžubrālim, ka īstais brālis tēva dzīvoklī viņu sitot ar uzgriežņu atslēgu un ieslēdzot istabā. Savukārt Vijai viņa atklājusi, ka tēvs kopā ar brāli skatoties pornofilmas. Reiz, pēc bērnu mācību gada sākuma atzīmēšanas, Gvido piedzēries un sācis žņaugt savu dēlu. «Atbrauca policija, es lūdzu noteikt viņa [bijušā vīra] dzēruma pakāpi, uz ko policisti atbildēja, ka viņiem neesot alkometra, taču vīrietis esot tādā stāvoklī, kas ļaujot bērnus pieskatīt. Dokumentālus pierādījumus, ko iesniegt RB, tā arī neguvu,» stāsta Vija.
Aizbilstamie uz jautājuma
RB darbinieki gan neinteresējas par to, kā viņu pieņemtā lēmuma rezultātā klājas bērniem un vai tiešām viss izdarīts viņu interesēs. «RB nepārbauda regulāri katru ģimeni - nevaram to darīt. Ja mums ir signāls, ka kaut kas nav labi, tad arī rīkojamies. Mātei ir pilnas iespējas [vērsties RB], tad mēs skaidrosim situāciju no jauna,» norāda A. Krasnogolovs.
Vija iebilst, ka signālu RB esot gana, taču iestādes darbinieki neko nedarot, lai lietu atrisinātu: «Februārī RB notika tikšanās, kuras laikā darbinieki vairākkārt norādīja, ka bērni negribot dzīvot pie manis. Uz jautājumu, kāpēc, atbildi nesaņēmu. Tēvam neprasa it nekādus dokumentus - viņš tikai sēž un smīn. Bāriņtiesa prot izmantot savu varu, lai pieņemtu lēmumus, bet, lai iedziļinātos - viņiem trūkst gribēšanas vai resursu.»
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta inspektore Aija Blūma norāda, ka situācijā, kad mātes ieskatā bāriņtiesas locekļi neuzklausa un neņem vērā viņas sūdzības, jāvēršas pie iestādes darba devēja - pašvaldības, lūdzot izvērtēt amatpersonu rīcību. Vija norāda, ka atbalstu meklējusi gan tur, gan Labklājības ministrijā: «Man teica - labi, ka pārsūdzēju RB lēmumu Administratīvajā tiesā, taču pati ministrija nevarot ietekmēt RB lēmumus.» LM pārstāve Marika Kupče norāda, ka iestāde pieprasījusi ziņas par sociālo dienestu pašreizējām un plānotajām darbībām saistībā ar Vijas ģimeni, VBTAI piedāvājusi konsultatīvā uzticības tālruņa palīdzību. Vakar, 10. martā, notika arī tiesas sēde, taču jautājums par RB lēmuma atcelšanu atlikts uz aprīli. LM norāda, ka sēdē piedalījās VBTAI pārstāvis kā bērnu sevišķais aizbildnis.
Tikmēr Vijai priekšā vēl viena sēde RB, kur tiks lemts, vai atļaut viņai turpmāk pildīt aizbildnes pienākumus, ņemot vērā, ka viņai pārtrauktas aizgādības tiesības pār bioloģiskajiem bērniem. «Tātad dēļ RB neprofesionalitātes cieš ne tikai atņemtie bērni, jo, dzīvojot pie tēva, paliek par analfabētiem, bet arī divi mani aizbilstamie, kuri apmeklē skolu, neklaiņo,» saka Vija. A. Krasnogolovs norāda, ka lēmums varot tikt pieņemts arī sievietes labā: «Tāpēc jau arī būs lemšana. Ja izvēles nebūtu, tad viss sen būtu izdarīts.»