Masu medijos izskanējis, ka Latvijas Pensionāru federācija (LPF), tā teikt, nostājusies uz kara takas un LPF aktivitātes varot pat būt viens no valdības krišanas iemesliem. Vienlaicīgi premjerministres partijas interneta vietnē izlasāma ziņa, ka 5. jūnijā Straujuma tikusies ar Rīgas Aktīvo senioru aliansi, Latvijas Senioru aliansi un Latgales reģionālo Senioru apvienību un «Senioru apvienības uzsvēra, ka neatbalsta Latvijas Pensionāru federācijas akciju par parakstu vākšanu, jo tā nav pragmatiska virzība uz pensionāru stāvokļa uzlabošanu budžeta iespēju ietvaros». Tātad mums ir valdību atbalstoši un valdību neatbalstoši pensionāri? Kura no organizācijām ir ar plašāku bāzi? Bet - arī tā ar šaurāko it kā jāņem vērā...
Klasisks gadījums, kad politikās partijas savās interesēs izmanto nevalstiskās organizācijas (NVO), pēdējām, visticamākais, pat nenojaušot šo divdomīgo situāciju. Divdomīgums izriet nevis no pašu NVO rīcības - ir tikai loģiski, ka tās meklē sabiedrotos savu ideju īstenošanai profesionālo politiķu vidē -, bet no tā, ka, piesaucot «dialogu ar sabiedrību», var ļoti ērti problēmas nomuļļāt. Proti, ar gandrīz tīru sirdsapziņu paziņot, ka viena NVO - šajā gadījumā pensionāru - nav tiesīga runāt visas sociālās, profesionālās vai citas interešu grupas vārdā. «Ir arī cits viedoklis» - turklāt nebūs pat melots. Konkrētā partija var leģitīmi izvēlēties, uz kuras NVO viedokli atsaukties, tātad - grozi, kā gribi, spēles noteikumus vienalga diktē politiķi.
Ja padomājam, šāda NVO pretnostādīšana vai pretnostādīšanās, pieņemot, ka te nav manipulācijas elementu no politiķu puses, notikusi arī citos gadījumos. Piemēram, kad runa bijusi par izglītības saturu, reformām augstākajā izglītībā un zinātnē utt. Atkārtošu: tas nav pārmetums NVO, jo tās per se ir domubiedru grupas, tātad kopas ar noteiktiem uzskatiem un simpātijām. Runa ir par to, ka NVO, sadarbojoties ar politiķiem, būtu ļoti skaidri jāapzinās politiskās varas kā tādas manipulatīvais raksturs. Iespējamais risinājums būtu tāds, ka NVO aktīvāk un biežāk stāsta par sevi, šādi mazinot iespaidu, ka tās tiek konkrētai partijai vajadzīgā brīdī pasauktas, piedodiet, patēlot kori. Citiem vārdiem sakot, lai nav tā, ka par NVO sabiedrība uzzina tikai sakabē ar kādu partiju. Zinu pretargumentus: to kavē naudas un preses intereses trūkums. Zināma taisnība ir, tomēr netrūkst arī labu piemēru (lai kādu nepieminot neaizvainotu, atturēšos no uzskaitījuma). Turklāt alternatīva ir pārāk bīstama NVO saimei - kaut vai ar kaitējumu reputācijai («jūs esat X partijas kabatas organizācija») un attiecīgi nākotnē mazākām iespējām ko ietekmēt.