Autobraucēju priekam par to, ka pēdējā gada laikā benzīna cena sarukusi apmēram par 10%, savukārt dīzeļdegvielas cena pat par 15%, visticamāk, būs lemts ne tikai turpināties, bet pat pieņemties spēkā. To pašu var teikt arī par siltumenerģijas rēķiniem gan iedzīvotāju namos, gan uzņēmumos, jo tieši patlaban vairāk nekā iepriekš ir iespēja izbaudīt ekonomistu solīto tarifu samazināšanos. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada vienpadsmito mēnesi siltumenerģija Latvijā ir kļuvusi par 13,6% lētāka. Naftas cenas samazināšanās pasaulē ietekmē ne vien degvielas un siltumenerģijas cenu, bet aizvien vairāk atsaucas arī uz kopējo patēriņa cenu izmaiņu rādītāju.
Lai arī naftas cenas samazināšanās drīz ilgs jau pusotru gadu un šajā laikā melnais zelts kļuvis vairāk nekā par 60% lētāks, piemēram, Brent naftai nokrītoties līdz 40 ASV dolāriem par barelu, dažādu ekspertu izteikumi, komentējot tirgus konjunktūru, vedina domāt, ka šim procesam pagaidām beigas nav redzamas, turklāt tā laikā naftas cena varētu sarukt vēl uz pusi, tādējādi nonākot vēl zemākā līmenī nekā iepriekšējās finanšu krīzes laikā.
Lai arī daudziem tas varētu šķist visai patīkami, tomēr šāda scenārija īstenošanās un jaunu cenas zemāko punktu meklēšana var liecināt par augošām ekonomikas problēmām pasaulē un to, ka finanšu krīze, kura pasaulē aizsākās pagājušās desmitgades beigās, var nebūt pilnībā pārvarēta, kad jau sāksies nākamā. Pasaules izejvielu tirgus ir visai uzskatāms indikators globālās tautsaimniecības veselībai, turklāt cenas samazinās ne tikai naftai, bet arī industriālajiem metāliem un lauksaimniecības kultūrām, uzskatāmi liecinot par pārprodukciju. Par pilnām noliktavām dažādu Eiropas pilsētu apkārtnē ir dzirdams arī no rūpniecības sektora. Tas savukārt vedina domāt, ka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, par to lielā mērā liecina ziņas, ka tādu valstu kā Ķīna un Dienvidkoreja eksports sācis samazināties.
Sekas aizvien vairāk jūtamas arī Latvijā. Augstais tirgus piesātinājums rūpniekiem liek samazināt preču realizācijas cenas, tādējādi izejvielu kritumam bieži vien ir tikai kompensējoša, nevis peļņu palielinoša nozīme. Piemēram, mašīnbūvētāji ir zināmi ieguvēji, turpretim tiem, kuru darbība saistīta ar kurināmo un enerģētiku, iemeslu priekam ir maz, jo naftas cenas kritums ne tikai liek samazināt cenas, bet laika gaitā var apturēt jaunu projektu īstenošanu.
Tiesa gan, Latvijas apstākļos situācija var neizvērsties pārāk dramatiski, jo mūsu uzņēmumi ir mazi un jau vairākkārt pierādījuši spēju elastīgi pielāgoties pasaules konjunktūras maiņām, ātri pārorientējoties no viena produkcijas veida uz citu. Pašlaik daudz mazāku bīstamību nekā pagājušās desmitgades beigās rada kredīti, jo aizdevumu apjomi strauji rūk, bet uzkrājumi pieaug, tādējādi, ja pasaulē viss attīstīsies pēc sliktākā scenārija, Latvijai nevajadzētu saskarties ar tādām finansiālām nepatikšanām kā trekno gadu izskaņā.