Piemēram, bruģētais veloceliņš gar Latvijas Mūzikas akadēmiju rada iespaidu, ka tas darināts pirms vairākiem gadiem - daudzas no betona bruģa plāksnītēm jau pārlūzušas vai apdrupušas. Savukārt uz gājēju pārejas Barona un Blaumaņa ielas krustojumā viena no bruģakmens plāksnītēm nodrupusi pat līdz pusei. Netālu no Aspazijas bulvāra vairākās vietās segums, šķērsojot ielu, zem kājām kustas. Tas jau tiek pārtaisīts vairākos Barona ielas posmos, un, spriežot pēc emblēmām uz darbinieku apģērba, darbus daudzviet veic apakšuzņēmēji - piemēram, ielas sākumposmā a/s Ceļu pārvalde.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante Dienai norāda, ka būvniekiem defekti jānovērš līdz maija beigām, ko iepriekš netieši paudis arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa), kurš sociālajos tīklos jau paguvis «visus gribētājus 28. maijā piebiedroties kopīgā braucamās daļas remontdarbu kvalitātes pieņemšanā». SIA Binders sabiedrisko attiecību speciāliste V. Noriņa atbildē pat sola, ka «bojājumus, kas nepabeigtā objektā radušies pēc tā ekspluatācijas ziemas mēnešos, uzņēmums par saviem līdzekļiem novērsīs līdz 30. aprīlim». Vienlaikus uzņēmums gan vēlas vērst uzmanību, ka sarakstā esot iekļauti ne tikai vispār vēl nedarīti darbi, bet arī visi mainītie projekta risinājumi - gan joprojām izstrādes stadijā esošie, gan tie, kurus paredzēts veikt tikai šajā sezonā. No saraksta šādu esot vairāk nekā puse pozīciju. Piemēram, pēc pasūtītāja vēlmes ap kanalizācijas aku vākiem tikuši izlikti mazāka izmēra bruģakmeņi, kas būvnieku ieskatā nav labākais risinājums, jo šos akmeņus transporta plūsma kustina un var rasties bīstamas situācijas. Būvnieks vērsīs pasūtītāja uzmanību uz šo apstākli. Tāpat defektu sarakstā esot uzskaitītas vietas, kur ērtākai ekspluatācijai ziemā bijuši izveidoti tikai pagaidu risinājumi. «Atgādinām un vēršam uzmanību, ka segumu maiņa kopumā līdz galam nav pabeigta sešos Barona ielas krustojumos. Būvniecības darbi veikti atbilstoši projekta risinājumiem, būvuzraudzības klātbūtnē, un objekta nodošana ekspluatācijā nav iespējama, ja tajā ir defekti vai atkāpes no pasūtītāja akceptētiem projekta nosacījumiem,» uzsver V. Noriņa.
Savukārt I. Dimante Dienai norāda, ka defektu saraksts ir tik garš, jo skrupulozi uzskaitīts katrs ieplaisājušais bruģakmens un bruģa iesēdums. Dažos bojājumos, piemēram drupšanā un plaisāšanā, būvnieka pārstāve vaino arī autovadītājus, kas pārāk agri uzbraukuši uz tikko uzklātā bruģa, un bruģa ražotājus. SIA Binders pēc savas iniciatīvas arī esot pasūtījis papildu testēšanu, un tālākās darbības būšot atkarīgas no saņemtajiem rezultātiem. Taču «katra konkrētā atbildība gan par piegādāto materiālu kvalitāti, gan darba organizāciju tiks noteikta pēc iepriekšminēto testu rezultātu saņemšanas un darba organizācijas izvērtējuma», norāda V. Noriņa. «Uzsveru - jebkurā gadījumā nepilnības būvnieks novērsīs par saviem līdzekļiem.»
I. Dimante vēl stāsta, ka vēsturiskais bruģis, kas ir Rīgas kultūrvēsturiskais mantojums, esot uzskaitīts, un departamenta pārstāvji zina, cik to izņem un cik tam jāpaliek pāri. Atbildība par to tiek prasīta no būvniekiem. Pagājušajā nedēļā notikusi bruģa zādzība, tiesa, nelielā apjomā.
Tikmēr būvnieki ķērušies pie rekonstrukcijas otrā posma - ietvju nomaiņas, kas, pēc Rīgas mēra Dienai teiktā, jāpabeidz līdz rudenim. Sīkāk remontu gaitu N. Ušakovs nekomentēja.
Ietvju izbūve izmaksās 900 tūkstošus eiro, bet projekts kopumā - 2,6 miljonus. Kā ziņots iepriekš, trešais posms būs ielas labiekārtošana, uzstādot puķupodus, soliņus, kā arī labiekārtojot līdz šim pamestos vai neapkoptos laukumus. Pēc ielas pieņemšanas ekspluatācijā garantijas laiks objektam ir trīs gadi.