Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar ierosmi publiskot skolotāju algas. Reizi mēnesī ministrijas mājaslapā publicēt sarakstu ar pedagogu vārdiem, uzvārdiem, amatiem un katram attiecīgi izmaksātā atalgojuma summu. No politiskās komunikācijas viedokļa - ģeniāls veids, kā izsist bumbu no sava laukuma. Diskusiju par to, kādi ieguldījumi nepieciešami, lai padarītu izglītības procesu vēl kvalitatīvāku un pieejamāku, vienā paņēmienā pārnest uz indivīdu atalgojuma publisku ķidāšanu. Padod tik tādas izpriecas, svešā makā ielūrot, baudu gūstošajai tautas daļai.
Izmetīs uz letes (internetā) seksīgāko apakšveļu (ziņas par līdzcilvēku algu), un sāksies tāda jezga, ka valdība mierīgu prātu uz mēnesi varēs doties valsts apmaksātā atpūtā uz kādu siltzemju kūrortu - neviens pat nepamanīs.
Nav grūti iedomāties, kādā gultnē ievirzīsies tagadējo vai bijušo klases audzinātāju, fizikas, matemātikas vai sporta skolotāju algas lieluma vai mazuma apzelēšana. Sākot ar: «Es pie viņa (viņas) mācījos, ne velna neiemācīja,» beidzot ar: «Šis pelna mazāk nekā tas tur - tātad nav tik labs -, mēs savus bērnus tādam uzticēt negribētu.»
To, kāpēc ir atšķirības izmaksātās algas apjomā, šāds primitīvs uzskaitījums, protams, neuzrādīs.
Kāds vēl (bez uzmanības novēršanas no ministrijas darba) labums no algu publiskošanas? Nekāds. Atrunas, ka ministrija varēs labāk kontrolēt, cik lielas summas no piešķirtā finansējuma nonāk algās, jau pašas par sevi satur apliecinājumu par sistēmas veidotāju nekompetenci, nespēju vadīt procesus. Datus vāc tikai tad, ja tie jāpublisko, citādi nevar?
Taču datu publiskošanai var būt visai nepatīkamas sekas - tiks pamatīgi pazemoti augsti izglītotie augstāko kategoriju pedagogi, kuri turklāt vēl strādā «par trim». Jo tie, protams, izrādīsies lielāko algu saņēmēji. Tātad - sliktie, kuru dēļ kāds mazāk izglītots, mazāk noslogots saņem krietni mazāk. Neiedziļinoties (vai gan pūlis vispār ir spējīgs iedziļināties?) atalgojuma atšķirības cēloņos, sāksies rīdīšana pret objektīvi lielāko algu saņēmējiem, lai gluži komunistiskā garā labumus sadalītu nevis pēc nopelniem, bet vajadzībām.
Jā, skolotāji varbūt vairs tik aktīvi neprasīs algas paaugstinājumu. Valsts budžets būs glābts (ja tāds bija mērķis). Bet - vai kāds ir tik naivs, lai domātu, ka šāds pazemojuma akts būs ļoti motivējošs jauniem, mērķtiecīgiem cilvēkiem izvēlēties skolotāja profesiju? Ja skaidri zināms, ka augstākais atalgojums, uz ko varēs tiekties, ierobežots ar risku būt pazemotam?
Ja nu tiešām gribas spēlēt atklātības spēlītes, lai nu ministrijas darbinieki ir pirmie, kas visiem atrāda, cik saņēmuši algā, piemaksās, prēmijās un kompensācijās, ja tādas ir. Un, otrkārt, publiskojot pedagogu algas, tomēr nevajadzētu aprobežoties ar lakonisko «vārds, uzvārds, amats, alga», bet iekļaut arī plašāku izklāstu par to, kādi faktori veido atalgojuma līmeni. Lai veidojas motivācija līdzināties labākajiem, novērtētākajiem, nevis vēlme visus nolīdzināt.