Sagaidāms, ka iecere izraisīs asas debates bloka dalībvalstu vidū. Ideju atbalsta dalībvalstis, kuras jau tagad uzņem lielu skaitu bēgļu, bet pret ir valstis, kurās sabiedrībā populārs ir pretimigrantu noskaņojums.
Jāuzņem 20 tūkstoši
Vairāku ārvalstu mediju rīcībā nonācis EK sagatavots 16. lapaspušu biezs dokuments, kas nosaukts par Eiropas migrācijas dienaskārtību un ko rīt prezentēs ES migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls. Tajā esot teikts, ka ES nepieciešama «pastāvīga sistēma, lai dalībvalstis sadalītu atbildību par lielu skaitu bēgļu un patvēruma meklētāju», raksta britu izdevums The Guardian.
Šogad gandrīz 35 tūkstoši nelegālo imigrantu ir šķērsojuši Vidusjūru un nokļuvuši Itālijā, bet ANO lēš, ka kopumā šajā gadā Vidusjūru mēģinājuši pārpeldēt jau 60 tūkstoši bēgļu. Vairāk nekā 1800 gājuši bojā. Starptautiskā Migrācijas organizācija ziņo, ka galvenās bēgļu izcelsmes valstis ir Eritreja (5388 bēgļi), Somālija (3717), Nigērija (2789), Gambija (2099) un Sīrija (2091).
Saskaņā ar noplūdināto dokumentu EK vēlas, lai ES dalībvalstis ik gadu pie sevis uzņemtu 20 tūkstošus jaunu bēgļu. Galējais skaits gan vēl varētu mainīties. To, cik daudz bēgļu uzņemtu katra dalībvalsts, noteiktu pēc dažādiem kritērijiem - valsts iedzīvotāju skaita, iekšzemes kopprodukta, bezdarba līmeņa un jau uzņemto bēgļu skaita.
Līdz 2015. gada beigām EK gatavojas pieņemt regulu, kas radītu «[dalībvalstīm] obligātu un automātiski ieviešamu pārvietošanas sistēmu, lai masveidīga bēgļu pieplūduma gadījumā ES dalībvalstīs izvietotu tos, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība», teikts dokumentā.
Brisele arī uzstāj, ka migrantiem ir jāsniedz likumīgas iespējas droši iekļūt ES teritorijā. «Šo neaizsargāto cilvēku pēdējais glābiņš nevar būt kontrabandisti. Ir jābūt drošiem un likumīgiem ceļiem, kā viņiem nokļūt ES,» rakstīts dokumentā.
Briti kategoriski pret
EK norāda, ka bēgļu jautājumā ES dalībvalstu vidū nevalda solidaritāte: «Atsevišķas dalībvalstis jau tagad sniedz ievērojamu ieguldījumu bēgļu izvietošanā. Bet citas dalībvalstis nedara neko.»
Pašlaik aptuveni 80% no visiem patvēruma lūgumiem ES apstrādā sešās bloka dalībvalstīs. Vācija un Zviedrija pagājušajā gadā saņēma gandrīz pusi no 626 tūkstošiem ES dalībvalstīs iesniegtajiem lūgumiem pēc patvēruma. Vācija 2014. gadā saņēma 200 tūkstošus lūgumu pēc patvēruma. Berlīne prognozē, ka šogad šis skaits varētu pieaugt līdz 400 tūkstošiem.
Kvotu sistēmu atbalsta Vācija, Francija, kā arī Itālija, Malta un Grieķija, kas ir galvenais galamērķis bēgļiem, kuri šķērso Vidusjūru. Austrijas kanclers Verners Faimanis paziņojis, ka tas ir «jautājums par godīgumu», un piebildis, ka patvērums «nav žēlastības, bet cilvēktiesības žests», raksta BBC.
Pret EK plānu protestē Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns, kurš to nodēvēja par «traku un negodīgu». «Ja ES dalībvalstis vēlas uzņemt imigrantus, tās to var darīt. Bet nevajag viņus sūtīt uz Ungāriju,» paziņojis V. Orbāns.
Pret obligātu bēgļu uzņemšanu iebilst arī Lielbritānija, kur nupat notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja Konservatīvā partija, kas vēlas ierobežot imigrāciju. «Lielbritānija lepojas, ka savulaik devusi patvērumu tiem, kuriem tas visvairāk bija nepieciešams, bet neticam, ka obligāta bēgļu uzņemšana būs risinājums,» paziņojusi Lielbritānijas Iekšlietu ministrija. «Mēs iebildīsim pret ikvienu EK priekšlikumu ieviest nebrīvprātīgas kvotas.»
Latvijas valdība par bēgļu kvotu jautājumu diskutēšot šonedēļ.