ASV pieteikušas karu
Venecuēlas Nacionālās asamblejas, kur valdošā Sociālistu partija bauda pārliecinošu vairākumu, svētdien pieņemtais «Pretimperiālisma likums» atļaus prezidentam līdz gada beigām izdot rīkojumus, kurus nevajadzēs apstiprināt parlamentā.
Prezidents un viņa sabiedrotie apgalvo, ka likums nepieciešams, lai Venecuēla spētu stāties pretī nenosauktiem draudiem. «Vienalga, vai draudi nāk no ārvalstīm vai pašu mājām, vēlamies, lai prezidenta rokās būtu visi ieroči cīņai pret tiem,» paziņoja parlamenta prezidents Diosdado Kabello.
Likums pieņemts pēc tam, kad ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija 9. martā pasludināja Venecuēlu par draudu nacionālajai drošībai un piemēroja sankcijas septiņām N. Maduro augsta ranga amatpersonām, kuras Vašingtona vaino cilvēktiesību un vārda brīvības pārkāpumos, kā arī korupcijā.
Venecuēlas valdība uzskata, ka ASV paziņojums ir pielīdzināms kara pieteikumam. Arī 44% valsts iedzīvotāju tic, ka ASV sankcijas ir tikai pirmais solis apvērsuma sarīkošanai Venecuēlā un valsts milzīgo naftas rezervju pārņemšanai, liecina aptauju organizētāja Datanᅢᄀlisis dati, kas nonākuši izdevuma Financial Times rīcībā.
Pagājušajā nedēļā N. Maduro izsludināja desmit dienu ilgus militāros manevrus, kuros piedalās gandrīz 100 tūkstoši militārpersonu, kā arī Venecuēlas bruņojumā esošā Krievijā un Ķīnā ražotā bruņutehnika.
Politiskā opozīcija uzskata, ka valdības pēdējās aktivitātes paredzētas iedzīvotāju domu novēršanai no valsts patiesajām problēmām. «Jaunais likums neaprīkos slimnīcas, neatvērs 44% operāciju zāļu, kas ir slēgtas,» savā interneta blogā raksta opozīcijas politiķis Enrike Kapriless, kurš 2013. gada prezidenta ārkārtas vēlēšanās ar nelielu balsu starpību zaudēja N. Maduro. «Tas arī neveicinās ražošanu, nestimulēs investīcijas un nesamazinās inflāciju.»
Ekonomika stieg purvā
Venecuēlas tautsaimniecība gandrīz pilnībā ir atkarīga no energoresursu eksporta, bet ilgstoši zemo naftas cenu un milzīgo budžeta izdevumu dēļ valsts ekonomika atrodas dziļā bedrē.
Pēdējā pusgadā Venecuēlas nacionālās valūtas - bolivāra - vērtība pret ASV dolāru melnajā tirgū ir samazinājusies par vairāk nekā 60%. Venecuēlā ir augstākā inflācija pasaulē - pērn valstī patēriņa cenas pieauga par gandrīz 70%, liecina informācija datubāzē Tradingeconomics.com. Starptautiskā Valūtas fonda jaunākās prognozes liecina, ka šogad Venecuēlas iekšzemes kopprodukts samazināsies par 7%, salīdzinot ar 4% pērn.
Venecuēla ir atkarīga no preču importa, bet cietās valūtas trūkuma dēļ valstī trūkst tādu pamatpreču kā medikamenti un tualetes papīrs. Preču trūkumu veicina arī cilvēki, kas vairumā iepērk preces par valdības noteiktu fiksētu cenu, bet par daudz augstāku pārdod kaimiņvalstī Kolumbijā. Ekonomiskās grūtības sašūpojušas N. Maduro pozīcijas. Venecuēliešu atbalsts prezidentam kopš 2013. gada aprīļa, kad viņš nāca pie varas, ir samazinājies par vairāk nekā 30%. Kopš pērnā gada sākuma valstī regulāri notikuši plaši protesti, kas nereti apspiesti vardarbīgi.
Šoruden Venecuēlā paredzētas parlamenta vēlēšanas, tādēļ N. Maduro iedzīvotājus biedē ar ārējo ienaidnieku, lai atgūtu popularitāti. «Saskaroties ar ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos un politiskā atbalsta samazināšanos, valdībai jāizmanto viss iespējamais, kas var palīdzēt noturēties pie varas,» izdevumam The Wall Street Journal sacīja Karakasas Simona Bolivāra universitātes vēsturnieks Luiss Alberto Buto.