Viena no ceļotāju grupas dalībniecēm Jūlija Grinberga sociālajā tīklā Facebook raksta, ka vietā, kur viņi apmetušies, nelieli grūdieni jūtami joprojām. «Mums ir ļoti paveicies - mēs esam dzīvi un veseli. Bet apkārt mums ir izpostīta zeme un izmisums,» raksta J. Grinberga un piebilst, ka valsts ir atteikusi palīdzību - viņus nogādāt līdz lidostai. «Mēs Latvijai neesam vajadzīgi! Mēs strādājam mūsu valsts labā, maksājam nodokļus, bet mēs neesam vajadzīgi! Galvenais arguments ir, ka mēs neesam cietuši. Vai tad tajā brīdī, kad skrēju pa lauku un man zem kājām vērās zeme vaļā, man vajadzēja tajā spraugā iekrist, lai Latvijai rūpētu tās seši pilsoņi?» retoriski jautā J. Grinberga.
Vakar grupa apsvēra divas iespējas, kā rīkoties tālāk, - vai nu lūgt palīdzību kādai citai valstij tos evakuēt ar helikopteru, vai kājām doties «uz pārpildīto Luklas lidostu vistīrākajā riska zonā».
Nepagāja ilgs laiks, kad uz J. Grinbergas ierakstu reaģēja ĀM. Tā publiskā paziņojumā norāda, ka «turpina uzturēt kontaktus ar visiem Latvijas valsts piederīgajiem, kuri šobrīd atrodas Nepālā». Vairāki jau esot atgriezušies Latvijā vai ir ceļā. Runājot par konkrēto tūristu grupu, ministrija pārmetumus noraida un uzsver, ka nepārtraukti tiek meklēti risinājumi, notiek arī saziņa ar šīs grupas brauciena organizētāju - uzņēmumu virsotne.lv. «Šiem tūristiem no Latvijas, kā arī citu valstu tūristiem tiešas briesmas nedraud, viņi atrodas drošībā, un viņiem pieejams dzeramais ūdens un pārtika. Nepālā, tajā skaitā ar starptautiskās sabiedrības atbalstu, šobrīd visas pūles un spēki tiek veltīti palīdzības sniegšanai ievainotajiem. No minētā rajona Nepālas valdība neplāno evakuēt cilvēkus, arī citas Eiropas valstis sākotnēji neplānoja evakuēt cilvēkus no Luklas vai Nāmče Bāzāras, jo no Luklas lidostas ir atjaunota aviosatiksme ar Katmandu un Nepālā ir vietas, kas zemestrīces laikā ir cietušas daudz vairāk,» norāda ĀM.
Savukārt uzņēmuma virsotne.lv pārstāvji pauž vilšanos gan par Latvijas valsts ĀM personā, gan arī apdrošināšanas kompānijas Seesam attieksmi. Lai arī uzņēmums norāda, ka saziņa un konsultācijas notiek, neko daudz palīdzējis neviens nav. «Diemžēl jāatzīst, ka šīm abām iestādēm ir tikai sauss aprēķins - Latvijas Republikai naudas nav, lai noīrētu evakuācijai nepieciešamo helikopteru, Seesam atsakās no jebkādas palīdzības sniegšanas, jo polise neparedz dabas katastrofu rezultātā radušos zaudējumus - force majeure! Smieklīgi, bet, ja visi būtu salauzuši kājas, tad tie tiktu evakuēti nekavējoties - saskaņā ar polises noteikumiem. Tagad veselība ir laba un jātiek galā pašiem,» sašutuši ir uzņēmuma pārstāvji.
Tomēr situācija nav vērtējama tik viennozīmīgi. Gids Ints Mūrnieks, kurš bieži ved ceļotgribētājus uz Nepālu, norāda: «Palīdzību prasīt var, bet, ja valsts nav spējīga ar saviem resursiem nodrošināt, arī pārmest būtu nepareizi. Situācija tur ir dramatiska, un ir saprotams, ka šiem cilvēkiem gribas, lai viņiem palīdz. Tomēr palīdzība ir nepieciešama ļoti daudziem. Galvenokārt šobrīd tā tiek sniegta tiem, kuri ir ievainoti, kuru dzīvība ir jāglābj. Nav īsti skaidrs, kāpēc pa vidu ir gadījušies tādi, kuri ir izvesti sveiki un veseli.» Viņš arī atzīst - patlaban risinājumu neesot daudz. Tūristi vienkārši var gaidīt, kad situācija uzlabosies. Vēl viens variants ir noskaidrot, kādas ir iespējas evakuēties saviem spēkiem, vai mēģināt organizēties, meklējot iespēju, lai viņus izceļ kāds vietējais helikopters.
I. Mūrnieks arī uzsver, ka tūristiem, dodoties uz šādām zonām, būtu nopietnāk jāsagatavojas: «Manā izpratnē, ja tūristi brauc uz kalniem, viņiem ir jārēķinās, ka kalni ir kalni. Ja kaut kas notiek, pirmkārt, viņiem pašiem ir jādomā, kā sevi glābt.» Gids aicina vairāk piedomāt par ekipējumu. Tāpat svarīgi ir nodrošināt vietējo pavadoni un komandu, kas iet kopā ar grupu, un nekad nedrīkst aizmirst par apdrošināšanu.