Vai, strādājot 12 stundu dienā, nedraud izdegšana?
Zinu, ka strādāju par daudz, bet jūtu, ka nākamgad strādāšu mazāk, man nebūs četru lielu darbu sezonā. Tas vairs nebūs maratons, jo nu ir pienācis laiks, kad dzīvē nepieciešams pagrieziens. Citādi var sākties rutīna, degradācija, man no tās bail. Nav vairs kā agrāk, kad domāju, ka teātris ir mana ģimene, mājas - viss, kas man ir. Teātris ir darbs. Protams, sirdsdarbs. Un ar darbu jāveido attiecības tā, lai neizveidotos stipra pieķeršanās - lai ir sajūta, ka esmu gatava to zaudēt jebkurā brīdī. Tā es mēģinu apčakarēt likteni, ka neesmu pārlieku pieķērusies zemes lietām. Esmu pārliecināta, ka vērtību izkristalizēšana palīdz izdzīvot grūtos laikos. Taču droši vien kāds, kurš zaudējis darbu, teiks - ko viņa zina?
Kāda ir diena pirms pirmizrādes?
Ģenerālmēģinājumā izdaru pēdējās lietas - dodu norādījumus aktieriem. Savukārt pirms pašas pirmizrādes aizeju uz baznīcu nolikt svecīti. Tur dažkārt pavadot tikai 15 minūšu, iegūstu mieru un tad harmoniska nāku uz teātri. Pēc pirmizrādes piedzīvoju strauju ikdienas ritma maiņu - kritienu -, it sevišķi, ja nākamajā dienā nav jāsāk kāds cits darbs. Šis kritiens ir pēc katras pirmizrādes. Pirmo reizi, kad to piedzīvoju, biju pārsteigta par depresīvām, idiotiskām sajūtām, kas ilgst veselu nedēļu. Tas ir mirklis, kad apjaušu - es kā izrādes režisore nu esmu kļuvusi lieka, jo izrāde dzīvo pati savu dzīvi, savukārt aktierim viss turpinās.
Agrāk iekšēji trakoju par to, kā kritiķi vērtēja manu veikumu. It sevišķi, ja jutu, ka neesmu saprasta. Man arī nav ko teikt, ja izrāde tiek uzskatīta par katastrofu. Piemēram, Skroderdienas Silmačos lielākā laika griezumā ir viena vētra ūdens glāzē. Pašu Blaumani lamāja par šo izrādi, bet joprojām to skatāmies. Kritiku lasu, bet, lai pēc sliktas recenzijas gribētu izdarīt pašnāvību, tik slima vairs neesmu.
Kā atgūstat dvēseles komfortu?
Ir nepieciešams liels gribasspēks. Domu sakārtošanai man der vienkārša formula: pasaku sev - es par to nedomāšu! - un pārslēdzos uz citām lietām. Dvēseles barība ir Dievs un baznīca. Vakarēdiens mistiskā veidā dod ļoti daudz spēka. Bet, lai to saņemtu, pirms tam ir jāaiziet uz labu patiesu grēksūdzi. Nav jēgas to izdarīt formāli, tāpēc ir vajadzīgs sagatavošanās laiks, grēksūdzei ir iekšēji jānobriest. Iekšējās harmonijas avots ir miers mājās - lai nav konfliktu, nesaprašanos. Man kā sievietei svarīgi, ka, esot kopā ar vīru, jūtu drošības sajūtu, ka man nav jādomā - viņš varētu kaut ko sastrādāt. Ģimene ir mans cietoksnis, par to negribu daudz runāt.
Kā uzturat sevi formā?
Lēkājot no skatuves uz zāli, no zāles uz skatuvi. Es joprojām to daru pietiekami veikli - ar palēcieniem. Arī gana veikli skrienu. Skroderdienās uz skatuves ir «augšas» trepes, tās esmu izrāpojusi, izskraidījusi vairākas reizes dienā. Lai gan ļoti daudz laika pavadu telpās tumsā, arī smēķējot, fizisko aktivitāšu man pietiek.
Esat mēģinājusi smēķēšanu atmest?
Atmetu strauji, tikko sapratu, ka gaidu bērnu, un kļuvu nervoza, aizkaitināta un nikna uz visiem, bet šīs sajūtas ar laiku mitējās. Tiklīdz beidzu meitu barot ar krūti, manī radās viena domiņa, kuru vajadzēja izravēt jau pašā sākumā, - tagad varēs uzpīpēt! - un atsāku smēķēt. Tā ir ilūzija, bet ir sajūta, ka smēķēšana palīdz radošajā procesā. Vidē, kurā grozos, ļoti daudzi smēķē, un bieži radošās sarunas dzimst, kopīgi uzpīpējot. Savā nesmēķēšanas periodā, kad nevarēju doties kolēģiem līdzi pīpēt, jutos viena - atstāta, aizmirsta -, jo nebija šo kopīgo parunāšanos.
Vai pievēršat uzmanību tam, ko ēdat?
Līdz noteiktam vecumam varēju gāzt iekšā visu, ko gribēju, tad tagad saistībā ar ķermeņa niansēm, kas man nepatīk, ir jāsāk domāt, ko ēst un ko ne. Bez šaubām, vecumam nevajag pretoties, par to nav ne jāraud, ne jākaunas. Es nemūžam negribētu izskatīties kā topmodele. Bet man ir svarīgi justies viegli, un tam man vajag nomest piecus kilogramus. Domāju, ka to izdarīt būs pavisam grūti, bet tā nav. Esmu pārstājusi ēst cūkgaļu. Neēdu miltu izstrādājumus, maizi. Pārsvarā pārtieku no zupiņām, kurās neizvairos no kartupeļiem, bet principā arī tos neēdu. Ļoti daudz ēdu salātus, neko citu man nemaz negribas. Manī ir atgriezusies viegluma sajūta, jūtos tvirta un vingra, arī vēders nepūšas.