Pilsoņi, kuri činkst par nenormālu priekšrakstu un noteikumu slogu uzņēmējiem, nu dabū kārtīgu bliezienu. Tiek lemts, ka apmēram pirms gada ieviestā obligātā videonovērošana alkohola tirgotavās vairs nebūs vajadzīga. Lemšanu ierosinājis neviens cits kā Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Kamēr činkstētāji atgūstas, aplūkosim šo jautājumu pamatīgāk. Alkohola aprites likumā no 2014. gada 1. janvāra spēkā stājās papildinājums - «Alkoholisko dzērienu, (..) tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju individuālās apkalpošanas vietā nodrošināma nepārtraukta videonovērošana, videoieraksta veikšana reālā laika režīmā un tā saglabāšana vismaz septiņas dienas pēc ierakstīšanas» - 6. panta 1.1 daļas 2. punkts. Pirms normas ieviešanas vaimanas bija sevišķi skaļas, tomēr ieviesēji nepadevās. Nu būs miers un kārtība.
Ir pagājis mazliet vairāk nekā gads. Tieši tik, ka arī paši neklausīgākie un trūcīgākie bodnieki beigu beigās ar likteni samierinājušies, naudiņu savākuši, kameras salikuši. Un nu paziņojums, ka būs notikusi kļūdīšanās. Kameras un videoieraksti vajadzīgi kā zaķim stopsignāls. Tos neizmantojot ne VID, ne Finanšu ministrija, ne arī Valsts policija, pēc kuras ierosinājuma video uzlikts. Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, kurā skata jautājumu, tieši policijas pārstāvju nav klāt. Organizējot spriešanu, tiešām nezināja, kas jāaicina? Vai varbūt neatnāca? Bija jāliek vest ar policiju! Bet ir, kā ir, un jautājumu atliek, kamēr nedabūs Ķuzi uz paklāja.
Nu var rasties delikāta situācija. Veikalnieki sāks prasīt atpakaļ bezjēdzīgi iztērēto naudu. Bail domāt, cik pa visu Latviju rēķins sanāks. Tādēļ laiks līdz policijas uzklausīšanai jāizmanto maksimāli lietderīgi.
Te ļoti vajadzīgi konsultanta ieteikumi.
Vispirms jācenšas pa mierīgo. Atzīt, ka situācija duāla. Vieni vainīgi, ka greizu likumu uzrakstīja, otri, ka to ievēroja. Varētu pat atzīt, ka kaut kas jākompensē, BET tagad tas nav iespējams. Starptautiskā situācija, Eiropas prezidentūra… «kaut kad» vēlāk, tad gan. Cildināt tos, kuri kompensāciju neprasa. Uzdāvināt kādu brošūru par nodokļiem vai tos bukletus, kas visur mētājas.
Ja vēl neliekas mierā, tad jānorāda, ka videokameras ar visiem ierakstiem jau neviens nost neņems. Ko tad tur kompensēt?
Tomēr likuma atpakaļlabošana nekas labs nav, grozi, kā gribi. Tādēļ defektu ieteicams izvērst par efektu.
Punkts viens. Kādēļ policija ierakstus neskatās?! Noteikt, ka visu veikalu visi ieraksti jāskatās obligāti un jāuzraksta atskaite. Būs mazliet jāpalielina štati. Jaunas darba vietas ar sociālajām garantijām un veselības apdrošināšanu!
Punkts divi. Jāatzīst, ka videoaparatūras lietā pieļauta nolaidība. Tādā ziņā, ka tirgotāji paši varēja izvēlēties, ko pirkt ar norādi - «kaut kam jābūt redzamam un atšķiramam». Ko nu katrs salicis, pats nelabais kaklu lauzīs. Ir īstais brīdis organizēt centralizētu standartizētas, augsti kvalitatīvas videoaparatūras valsts iepirkumu. Tad lietas izgaismojas pilnīgi citādi. Kādi naudas apjomi parādās! Kā zināms, tādās reizēs nevar iztikt bez 15-20 procentu dabiskā atbiruma noteiktām vajadzībām. Tas ir tieši tik daudz, cik uzcenojam standartizētās aparatūras tālākā pārdošanā bodniekiem.
Kur pesimists saskata nejēdzību, optimists redz iespēju!