Ekonomikas ministrija sagatavojusi t. s. progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas Eiropa 2020 īstenošanas gaitu. 85 lappušu garo dokumentu lasīt daudziem no mums «rokas neceļas», tomēr tiem, kuri tradicionāli sūdzas par neskaidrību «kurp virzāmies?», izlasīt gan derētu. Kaut tāpēc, ka - lai gan šāda veida ziņojumi kopumā tā brīža politiskajai vadībai ir slavējoši - pamatīgajā apjomā pavīd jautājumi, par kuriem būtu noderīgi gūt lielāku skaidrību un, iespējams, publiski diskutēt. Citiem vārdiem sakot, ziņojums liecina, ka viedoklis par stagnāciju Straujumas valdību periodā ir pārspīlējums, tomēr netrūkst jautājumu - tiem nav jābūt obligāti kašķīgiem, bet...
Brīvi izvēlēti piemēri no atšķirīgām sfērām.
Ļoti aktuālais un gadiem mocītais jautājums par to, cik kvalitatīva ir augstākā izglītība Latvijā. Tātad lasām: «No 2015. gada 1. jūlija augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju, kā arī studiju programmu licencēšanu organizēs Akadēmiskās informācijas centrs (AIC)». Labi, beidzot ir skaidrība, kas to darīs. Bet, ja AIC šos pienākumus sāk veikt šogad, tad mulsina, ka «plānots», ka šī institūcija tikai «2018. gadā varētu iekļūt Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā un pievienoties Eiropas asociācijai kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā». Vai jāsaprot, ka vēl dažu gadu garumā skaidrības par to, cik patiesībā kvalitatīvi un savietojami ar Eiropas prasībām ir AIC spriedumi, tik un tā nebūs?
Veselības aprūpe. Ministrs plosās, viņam esot skaidrs redzējums un enerģija nozari sakārtot. Labi. Bet kas tad tas? «2014. gada decembrī noslēgts līgums un uzsākta sadarbība ar Pasaules Banku par pētījumu veselības aprūpes tīklu vadlīniju izstrādei prioritārajās veselības jomās. Pētījuma rezultātā tiks noteikti veicamie pasākumi, t. sk. attiecībā uz slimību profilaksi ... katra veselības aprūpes līmeņa kompetenci un tehnoloģisko nodrošinājumu». Pag, tad vēl būs jauni, iespējams, no Belēviča domām atšķirīgi ieteikumi? Ko ar tiem darīs?
Enerģētika. Palielināt dabasgāzes glabāšanas Latvijā ir ļoti svarīgi. Skatāmies tabulu nr. 2. Energoinfrastruktūras attīstības jomā Latvija pieteikusi trīs projektus. Diviem (Kurzemes loka 3. kārta un Latvijas - Igaunijas 3. starpsavienojums) Eiropas līdzfinansējums apstiprināts (attiecīgi 61,2 un 129,8 miljoni eiro). Labi. Bet trešajam - Inčukalna krātuves projektam - ailē «piešķirtais finansējums» redzam precīzi 0. Kāpēc? Ko varētu darīt?
Šogad tapšot jauna sociālās drošības sistēma, kas sākšot funkcionēt 2017. gadā. Būtiski. Īstais laiks Saeimas gudriniekiem par šo un citiem jautājumiem «pieslēgties».