Ieguvums 260 miljardi eiro
Tomēr, lai gan Eiropas Komisija (EK) pauž politisko atbalstu vienotā digitālā tirgus izveidei, dalībvalstu starpā joprojām ir vairāki neatrisināti jautājumi. Piemēram, Vācija līdz šim iebildusi pret piekļuvi publiskajiem reģistriem, jo šajā valstī tā ir ļoti strikti regulēta. Tāpat telekomunikāciju uzņēmumi uztraucas par viesabonēšanas tarifu atcelšanu, īpaši tādās valstīs kā Latvija, kur iekšzemes tarifi ir zemāki nekā vidēji ES, jo tas nozīmētu dalībvalstu operatoru savstarpējos norēķinus, kas savukārt ir augstāki nekā Latvijas iekšzemes tarifi, un līdz ar to Latvijā tarifus nāktos paaugstināt.
Tomēr neviens nenoliedz, ka vienotā digitālā tirgus ekonomiskie ieguvumi ir ļoti nozīmīgi. Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte kā galveno ieguvumu Latvijas patērētājiem min vienlīdzīgas piekļuves izmaksas digitālajam tirgum, attīstītu patērētāju pārrobežu strīdu risināšanas mehānismu, kā arī drošu un uzticamu iepirkšanos digitālajā vidē.
Tāpat par ieguvumiem var runāt arī skaitļu izteiksmē. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (NA) norāda, ka potenciālais ieguvums no ES vienotā digitālā tirgus ieviešanas būtu 260 miljardi eiro katru gadu. Savukārt patērētāju ieguvums iespējamo cenu samazināšanās dēļ kopumā Eiropas Savienībā tiek lēsts 60 miljardu eiro apmērā ik gadu. Tāpat vienota digitālā tirgus ieviešanas gadījumā tiktu radītas papildu 3,8 miljoni jaunas darba vietas.
Tiesa, kā uzsver I. Vaidere, lai šos mērķus sasniegtu līdz 2020. gadam, nepieciešamas vērienīgas investīcijas - visā ES 200 miljardi eiro katru gadu. Pašlaik no šīs summas iztrūkst apmēram 60 miljardu eiro gadā.
Neskaidrā viesabonēšana
Tikmēr abu lielo Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu LMT un Lattelecom vadītāji Juris Binde un Juris Gulbis, atzīstot uzskaitītās vienotā digitālā tirgus priekšrocības, uzsver, ka telekomunikāciju joma jau pašlaik ir «pārregulēta» un būtu jānodrošina lielākas iespējas brīvai konkurencei, samazinot jau esošos ierobežojumus. Viens no piemēriem - pretstatā telekomunikāciju jomai kabeļoperatori vispār netiek regulēti. Abu uzņēmumu vadītāji arī brīdina, ka cenu regulācija var radīt stagnāciju un atturēt uzņēmumus no investīciju veikšanas.
Sabiedrisko pakalpojumu regulatora komisijas Elektronisko sakaru departamenta direktors Andris Virtmanis arī atzīst risku, ka viesabonēšanas maksas atcelšanas gadījumā iekšzemes operatoriem var nākties paaugstināt vietējos tarifus. «Mēs neesam tūristiem bagātākais reģions, līdz ar to citu valstu operatoru maksa mūsējiem būs noteikti mazāka nekā otrādi. Jāteic, ka par viesabonēšanas tarifu atcelšanu visvairāk nobažījušās ir tieši Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, kur ir vieni no lētākajiem iekšzemes tarifiem. Tādas valstis kā Spānija, Itālija vai Vācija īpaši neuztraucas, jo, pirmkārt, to iekšzemes tarifi ir dārgāki, otrkārt, tirgū ir krietni mazāk spēlētāju,» norāda A. Virtmanis. Arī Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs jau pagājušā gada jūlijā Dienai atzina: «Ja būtiski mainīsies Eiropas tirgu regulējošie noteikumi, tas noteikti agrāk vai vēlāk atstās iespaidu arī uz iekšzemes tarifiem.»
Latvijas Informāciju un komunikāciju asociācijas prezidente Signe Bāliņa gan norāda, ka par viesabonēšanas tarifu atcelšanu vēl būs garas diskusijas, jo, piemēram, Latvijā ir viena no attīstītākajām telekomunikāciju infrastruktūrām, kas nodrošina viszemākās cenas. Ja noteiks vienotu likmi operatoru savstarpējiem norēķiniem, tad mūsu valsts būs zaudētāja. Viņa arī piekrīt, ka ES telekomunikāciju jomā regulācija ir lielāka nekā ASV, kur ir vairāk brīvās konkurences. Uz to būtu jātiecas arī ES.
Kā patērētāju lielāko ieguvumu S. Bāliņa min labumus no vienotas e-komercijas, kas notiktu pēc vienādiem noteikumiem visā ES, un vienotu patērētāju tiesību aizsardzību. Tāpat pašlaik notiek diskusijas par iespējām ieviest vienotu e-parakstu visā Eiropas Savienībā. Patlaban tāds jau darbojas Baltijas valstīs. Būtisks ieguvums būtu arī vienotie e-veselības pakalpojumi. Tas gan nenozīmē, ka komersantiem uzliktu par pienākumu nodrošināt savu pakalpojumu (piemēram, kādas preces iegādi) visu 28 dalībvalstu iedzīvotājiem, taču, ja tas notiek, spēles noteikumi visiem ir vienādi.
Speciālisti gan arī atzīst, ka tam, lai vienotais digitālais tirgus patiešām funkcionētu patērētāju labā, ir vairāki priekšnoteikumi - digitālo prasmju apgūšana, uzticība šai videi un drošība tajā. Latvijas prezidentūras ietvaros plānotas vairākas sanāksmes un konferences, kas veltītas šim jautājumam. No tām nozīmīgākā būs Digitālā asambleja, kas notiks šā gada jūnijā.