Vaino apsaimniekotāju
Diena jau rakstīja, ka Akmeņu ielā 15 atrodas viens no namiem, kura ekspluatāciju būvvalde ir aizliegusi, tomēr iedzīvotāji to nav atstājuši. Nesen viena dzīvokļa īpašniece Ketija Karitone-Jenčiusa nosūtījusi atklātu vēstuli Rīgas domei, kurā pašvaldībai pārmeta noziedzīgu shēmu īstenošanu īpašuma atsavināšanai. Kā izriet no aģentūras LETA sniegtā vēstules atstāsta, daļa īpašnieku pēc būvvaldes akta par ēkas ekspluatācijas pārtraukšanu to atstājuši, taču tie, kas turpina dzīvot ēkā, bijuši spiesti apmaksāt RNP paaugstinātos rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un avārijas remonta darbiem. Nespējot samaksāt rēķinus, ēkai esot atslēgtas komunikācijas, savukārt RNP informējusi būvvaldi par ēkas maksātnespēju un tai jau piešķirts grausta statuss, piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā, teikts vēstulē. Domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte gan norāda, ka vidi degradējošo būvju sarakstā šī ēka nekad nav bijusi iekļauta. Šā gada maijā dzīvokļu īpašniekiem nosūtīta vēstule ar lūgumu sniegt viedokli, kā īpašnieki plāno sakārtot šķūnīšus, par kuru slikto stāvokli saņemtas kaimiņu sūdzības.
Ēku līdz šā gada janvāra beigām apsaimniekoja RNP, un arī pirmā ekspertīze pērn veikta pēc šī uzņēmuma pasūtījuma. Tagad ēku pārņēmusi dzīvokļu īpašnieku biedrība Akmeņu 15, Rīga, kas pasūtījusi otro atzinumu. RNP pārstāve Santa Vaļuma Dienai norāda, ka uzņēmums nekādi nav ieinteresēts ēku stāvokļa pasliktināšanā, un vēstulē izdarītos secinājumus sauc par apmelojumiem. Taču situācija ar ēkas novērtējumu ir piņķerīga.
Kurš parakstīja atzinumu
Līgums par ēku tehniskās apsekošanas atzinumu sagatavošanu ārpuskārtas gadījumiem tika noslēgts ar SIA Projektēšanas Birojs Austrumi. Birojs izstrādāja un ar pieņemšanas-nodošanas aktu tehniskās apsekošanas atzinumu 2015. gada 26. maijā nodeva RNP, liecina apsaimniekotāja sniegtā informācija. SIA Projektēšanas Birojs Austrumi valdes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis joprojām ir pārliecināts, ka atzinums ir pareizs: «Mums ir daudzi atzinumi par Rīgu, vairākām ēkām bija atzinums, ka ekspluatācija ir jāpārtrauc, arī Akmeņu ielā 15, un dažas no šīm ēkām ir jau sabrukušas. Mēs esam gatavi piesaistīt papildu speciālistus un veikt atkārtotu ekspertīzi,» viņš apliecina. I. Dembovskis gan nenoliedz, ka speciāliste, kurai vienīgajai bija paraksta tiesības, atzinumu tiešām nav parakstījusi, to darījis cits cilvēks, bet par attaisnojumu min to, ka ekspertīze bijusi jāveic 24 stundu laikā, kā vēlējies pasūtītājs. RNP pārstāve S. Vaļuma šādu apgalvojumu neapstiprina: «Atzinuma izstrāde bija paredzēta ārpuskārtas gadījumiem. Jānorāda, ka šajā gadījumā atzinums no pakalpojuma sniedzēja puses netika izstrādāts vienas dienas jeb 24 stundu laikā, bet ievērojami ilgākā laika posmā. Atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem pakalpojuma sniedzējam atzinums jāizstrādā piecu darba dienu laikā.»
Diena divreiz pārjautāja I. Dembovskim, vai viņš uzskata, ka otras firmas ekspertīzes veicēji apzināti devuši pozitīvu slēdzienu, jo tā vēlējušies dzīvokļu īpašnieki. I. Dembovskis atbildēja apstiprinoši. Viņš joprojām uzskata, ka ēka iedzīvotājiem būtu jāpamet: «Vizuāli jau šī māja izskatās slikti, bet konstrukcijas izskatās vēl sliktāk. Viss tika darīts iedzīvotāju drošības labā.» I. Dembovskis arī atzina, ka biroja darbinieki snieguši liecības policijā.
Otro izvērtējumu veica SIA CMB pēc dzīvokļu īpašnieku pasūtījuma. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis Dienai atzīmē, ka pirmā atzinuma sniedzēja savu parakstu ir atsaukusi, tāpēc to var uzskatīt par fiktīvu, taču atzīst, ka Latvijā ir spēkā vairāki savstarpēji pretrunīgi normatīvie akti un arī metodikas, kā izvērtēt ēkas drošību, atšķiras. «Ēkā ir problēmas, tā nav jauna un smuka, un mēs sniedzām risinājumu un izstrādājām konservācijas programmu, bet nav tā, ka ēka sabruks. Metodikas atšķiras - ir dažādi procenti, vērtēšanas kritēriji, un atbildība ir inženierim. Ja nav pārliecināts, viņš uzraksta, ka ir sliktāk, nekā ir,» spriež A. Dzirkalis.
Latvijas Būvinženieru savienības izpilddirektors Jānis Ozoliņš Dienai saka, ka organizācija ir vērsusies pie abiem ekspertiem, saņēmusi paskaidrojumus un atklājies, ka pirmo atzinumu it kā parakstījusī speciāliste to nemaz nav redzējusi. 31. maijā no SIA Projektēšanas Birojs Austrumi saņemta oficiāla vēstule, ka tas atsauc atzinumu. «Man nav iemesla apšaubīt A. Dzirkaļa slēdzienu. Vēl labāk būtu pieaicināt Rīgas Tehniskās universitātes speciālistus, kuri ar dažādām metodēm noteiktu konstrukciju stāvokli,» izteicās J. Ozoliņš.