Vidējās paaudzes aizņemtība un bieži vien arī nepareizi noteiktas prioritātes, kad ikdienas sadzīviskie sīkumi un darbs kļūst par svarīgāko, ir iemesls tam, ka tuvākie cilvēki, it īpaši seniori, jūtas vientuļi un nevajadzīgi. «Tas, ka gandrīz trešdaļa gados veco cilvēku Latvijā jūtas vientuļi, ir patiesi satraucošs rādītājs. Pētījumā redzam, ka vairāk nekā 60% senioru vēlētos pavadīt vairāk laika kopā ar saviem mazbērniem un bērniem. Reizēm darba skrējienā, kad pienākumi seko viens otram, aizmirstam svarīgāko - vistuvākos cilvēkus. Un pat tik ierasta lieta kā zvans un draudzīga saruna var būt viņu dienas gaišākais notikums,» komentējot pētījuma rezultātus, uzsver Amigo vadītājs Artūrs Freimanis.
Taču arī pašiem senioriem ir ļoti svarīgi neļauties drūmām domām, bet meklēt nodarbes, kas palīdz uzturēt formu un saglabāt optimismu. Daloties pieredzē, kas gūta kā grupu terapeitam emocionālā atbalsta sniegšanā pirms pensijas un pensijas vecuma cilvēkiem ar sociālās izolēšanās problēmām, Veselības centra Vivendi ārsts psihoterapeits Tarass Ivaščenko stāsta, ka viņa praksē ir daudz gadījumu, kad vecāka gadagājuma cilvēki sūdzas par vientulību. «Vecuma nespēks, dažādas veselības problēmas un sāpes samazina veco cilvēku apmierinātību ar dzīves kvalitāti. Viņos mīt bailes kļūt par apgrūtinājumu. Ģimene, tās atbalsts un labvēlīga apkārtējo cilvēku attieksme sirmgalvjiem nozīmē daudz. Kontaktēšanās ar citiem, piemēram, interešu klubos, biedrībās vai vienkārši savā ģimenē, ir izeja no bezmērķības, bezcerības un bezspēcības,» uzskata T. Ivaščenko.
Vadot grupu terapijas, eksperts novērojis, ka cilvēkiem, tajā skaitā senioriem, ir grūti apzināties savas emocijas, noformulēt tās sev un citiem saprotamā veidā. Vecie cilvēki nestāsta par savām emocijām, par to, ko jūt, ko vēlas un ar ko nav apmierināti. Tāpēc sabiedrībā bieži vien pietrūkst izpratnes par līdzcilvēku sajūtām un pārdzīvojumiem. Iemācoties labāk sevi izprast, skaidrāk formulēt savas sajūtas un sarunāties, mēs spēsim cits citam vairāk palīdzēt un atbalstīt.