Par to, ka uz Latviju pošas bijušais telekanāla Russia Today žurnālists, kurš plašāk pazīstams kļuva pēc pretrunīgajiem Ukrainas notikumu atspoguļojumiem, mediji ziņoja jau marta sākumā. Pēc G. Filipsa iepriekšējām aktivitātēm bija skaidrs, ka viņa klātbūtne valstī nebūtu vēlama. Taču neatradās neviens, kas to aizliegtu, vēl jo vairāk - vīrietis brīvi ieguva neatkarīga žurnālista akreditāciju un leģionāru gājienu vēroja kā mediju pārstāvis. Jau drīz pēc tā sākuma bija redzams, ka viņš traucē sabiedrisko kārtību, klaigā un citādi provocē sanākušos, ar ko arī izpelnījās aizturēšanu un vēlāk vietu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
Iekšlietu ministrijas pārstāve Daiga Holma apgalvo, ka nebija pamata rīkoties agrāk: «Katrs gadījums ir individuāls, un, tā kā šis cilvēks bija neatkarīgais žurnālists, tika pieļauta iespēja, ka viņš arī attiecīgi uzvedīsies. Taču viņa rīcība pasākumā liecināja par to, ka patiesībā viņš nodarbojas ar citām lietām. Protams, drošības iestāžu redzeslokā viņš bija jau iepriekš. Līdzīgus šovus viņš ir taisījis arī citās valstīs, to zinot, bija liela ticamība, ka viņš kaut ko tādu veidos, bet nu tāds bija Drošības policijas (DP) lēmums.» Savukārt DP komentēt šo situāciju atsakās, paskaidrojot, ka viņi personas melnajā sarakstā neiekļauj. Tiesa, lēmumu pieņēma iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība), taču tas tika darīts, balstoties uz DP atzinumu.
M. Andžāns to komentē, norādot, ka drošības iestādes nav bijušas savu uzdevumu augstumos: «Latvijā vajadzētu rūpīgi sekot tām lietām. Acīmredzot tas bija tieši tas, ko viņš vēlējās izdarīt - apkrāvies ar kamerām mēģināja parādīt, kā viņš tiek «apspiests». Viņa mērķis bija izprovocēt, lai notiktu tas, kas notika, - ir video, kurā viņš bļauj, ka ir 2016. gads, Rīga un policija aizvelk prom preses pārstāvi. Tas diezgan dīvaini izskatījās un citiem tiešām var radīt jautājumus, kāpēc policija aizved cilvēku, kas ir akreditēts kā žurnālists. Sociālajos portālos viņam ir daudz sekotāju, un ir arī tādi, kas viņam tic.»
Saskaņā ar Imigrācijas likumu lēmumu par ieceļošanas aizliegumu var pieņemt ārlietu un iekšlietu ministrs, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors, kā arī Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas. Taču lēmuma pieņēmēji nav visu varoši, iekļaut kādu melnajā sarakstā var vien tad, kad tas atbilst viņu kompetencei.
PMLP Dienai izdevās noskaidrot, ka ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā šobrīd ir aizliegta, iekļautas ziņas par 5086 personām. Informācija par to, kuru valstu melnajos sarakstos ir mūsu valstspiederīgie, nav iegūstama - starptautiskā prakse neparedz šādas informācijas apmaiņu. Taču nav noslēpums, ka, piemēram, Krievija par sev nevēlamiem atzinusi režisoru Alvi Hermani, politiķi Solvitu Āboltiņu (Vienotība), pētnieku Andri Sprūdu un citus.