Lielākā daļa pēc tam grib iemācīties arī kādu arodu. Tikai Normunds atzīstas, ka būtu apmierināts arī tad, ja iemācītos lasīt, jo viņa 56 gados tas būtu daudz. Nesen sāktās mācības ir vienīgā šāda veida izglītības programma analfabētiem ne tikai ieslodzījuma vietās, bet arī otrpus restēm.
Grib rakstīt ar savu roku
«Grūti ir, jo sen jau neesam nodarbojušies ar neko tādu. Tagad tāda iespēja ir un cenšamies darīt visu, lai būtu prieks radiniekiem, lai varētu ar savu roku uzrakstīt vēstulīti uz mājām,» par jauno nodarbošanos saka Ruslams, kurš līdz šim esot parakstījies ar krustiņu. Renātam lasīšana veicas diezgan raiti, bet grūtības sagādā rakstīšana: «Skatos, ka mani brāļi sāk smuki rakstīt burtiņus, pats arī mācos smukāk visu darīt. Pirmo reizi bija grūti, tagad pa bišķiņam jau iet, kādu vārdu varam arī uzrakstīt.» Visvairāk viņam patīk tas, ka mācības sniedz iespēju dažas reizes nedēļā izrauties no kameras, kurā pavadīti jau septiņi gadi. Atlikuši vēl 1,5, un šajā laikā gribas apgūt vēl kādu profesiju, ko arī iespējams izdarīt turpat ieslodzījuma vietā.
Normunds bez lasītprasmes ir izticis visilgāk. Uz skolu bērnībā gājis, bet laika gaitā lasīšana esot piemirsusies. «Ģimenē bijām ļoti daudz. Mēs vairāk gājām uz kolhoziem, nodarbojāmies ar tādiem darbiem,» viņš saka. Reizēm burtu nepazīšana par sevi likusi manīt, taču 56 gadus garajā mūžā iemanījies visu saprast arī bez tās. Gados jaunākajam Artūram Jelgavas cietumā jāsēž vēl gads un septiņi mēneši, šo laiku viņš iecerējis pavadīt lietderīgi. «Tiešām gribētu dzīvot cilvēciskos apstākļos, nevis iznākt brīvībā un atkal iet zagt, lai būtu paēdis. Es nemāku rakstīt un lasīt, tāpēc man nav profesijas. Ja būs iespēja, protams, es ietu un mācītos,» viņš saka.
«Varbūt no malas izlikās, ka kāds viņus aģitē ļoti pareizi runāt, bet tā nav. Daudzās ieslodzījuma vietās viņiem nav vairs ko zaudēt, lai vēl speciāli iemācītu, kā pareizi jārunā,» par ieslodzīto apņēmības pilnajiem stāstiem vēlāk saka Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte. Jelgavas cietuma priekšnieks Māris Stivrenieks piebilst, ka tā bijusi tikai aisberga virspuse, kad «visi kungi smuki sēž un mācās». Apakšā esot smags darbs, lai pārvarētu motivācijas trūkumu un kaunu, kas pieaugušos analfabētus pārņem pie pirmajām grūtībām. Turklāt laba uzvedība un sadarbošanās ar cietuma administrāciju pēc kriminālajām tradīcijām neskaitās labais tonis.
«Nu ja! Brāļi vai brālēni, kā kurš,» Normunds apstiprina, ka visus tiešām saista radniecīgas saites arī ārpusē. Dažiem radinieki pat sarūpējuši vienādu apģērbu - treniņtērpus ar uzrakstu «Russia». «Mēs nemeklējam iespēju mērķtiecīgi apmācīt tieši romus, tā ir iznācis,» paskaidro mācību projekta vadītājs Māris Luste. Viņš izceļ, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētajā pamatprasmju apguves projektā roka tiekot padota visvairāk atstumtajai sabiedrības daļai, kurai šī neformālā izglītība palīdzēs baudīt elementāru dzīves kvalitāti.
Mācās arī noturēt uzmanību
«Es tagad kaut ko uzrakstīšu, tikai nesakiet viens otram priekšā! Lūdzu, kas rakstīts uz tāfeles,» skolotāja lasīšanas nodarbībā aicina nosaukt tikko uzrakstīto gadu un datumu. «Dvenadcatij god*,» uz mirkli tiek pārtraukts klusums. «Tātad 2012. gada... un vēl,» seko papildu jautājums. «Sestai... Sešpadsmitais,» pēc brīža atskan atvieglota atbilde. Kad pirmais mediju un cietuma administrācijas klātbūtnes izraisītais mulsums ir pārvarēts, ar tekstiem par Valentīndienu visiem veicas krietni labāk.
Visgrūtākais darbā ar pieaugušiem analfabētiem ir uzmanības noturēšana. «Ik pēc 15 minūtēm atkal ir jāmaina cits virziens un jāsāk darboties savādāk,» mācīšanas metodes izklāsta izglītības centra DIJA direktore Ina Rulle. Mācību centrs izglītības programmu, kurā ieslodzītie apgūs lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas un sociālās pamatprasmes, izstrādāja speciāli viņiem. «Vispār valstī nav bijusi programma analfabētiem un cilvēkiem, kuriem ir mazs izglītības līmenis, tāpēc mums bija ļoti grūti sākt, jo nebija ne metožu, ne speciālistu, kas kaut ko ieteiktu,» saka I. Rulle.
Pamatprasmju apgūšanai ieslodzījuma vietās no ESF līdzekļiem atvēlēti aptuveni 30 tūkstoši latu, par kuriem 10 mēnešu garumā izglītoties varēs 50 ieslodzīto. Komplektējot grupas, testēja 75 cilvēkus, septiņi no viņiem nebija ieinteresēti, pārējo izglītības līmenis izrādījies augstāks, nekā sākuma šķitis. Izglītības programma tiks īstenota četrās vietās - Jelgavas, Brasas, Daugavgrīvas un Iļģuciema sieviešu cietumā.
*Dvenadcatij god - divpadsmitais gads [no krievu val.]