Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Zaļais koridors vien nelielai daļai pacientu

Pērn 2096 cilvēki izmantojuši «zaļā koridora» principu, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) sniegtie dati. Šis princips nozīmē, ka cilvēkiem, kuriem skrīninga rezultāti norāda uz aizdomām par onkoloģisku saslimšanu, nav jāgaida rindā uz turpmākiem izmeklējumiem un ārstēšanu par valsts naudu var saņemt uzreiz. Taču, lai arī sistēma strādā jau labu laiku, joprojām tā netiek lietota pilnvērtīgi, un lielākā daļa onkoloģisko pacientu to nemaz nevar izmantot. Savukārt par zaļā koridora paplašināšanu vien diskutē.

Nestrādā labi

Ka zaļais koridors patlaban netiek pilnvērtīgi izmantots, sarunā ar nozares speciālistiem vēl nesen atzina arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), un viņš nav vienīgais, kurš tā uzskata. Ministrs problēmas saskata gan ārstniecības iestāžu darba organizācijā, gan ģimenes ārsta un pacienta sadarbībā, gan arī pacientu informētībā. Rezultātā izveidojas situācija, ka pakalpojumu, ko valsts apmaksā ārpus kvotām, pacients saņem pēc ilgas gaidīšanas vai izvēlas maksāt pats no savas kabatas. Nepilnības sistēmā atzīst arī paši ārsti.

Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis zaļā koridora nebūšanas saista ar valsts apmaksāto skrīningu slikto apmeklētību. Tā kā princips attiecas vien uz tiem onkoloģijas pacientiem, kuriem aizdomas par vēzi radušās pēc šo skrīningu veikšanas, ir likumsakarīgi, ka līdz ar zemo atsaucību nav arī daudz zaļā koridora priekšrocību izmantotāju. Pēc NVD datiem, pērn dzemdes kakla vēža skrīningu veica 27,8%, krūts vēža skrīningu - 35,9% uzaicināto sieviešu. Savukārt zarnu vēža skrīnings veikts vien 10,59% vīriešu un sieviešu vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Asociācijas vadītājs Dienai norāda, ka šie skaitļi ir absolūti nepietiekami un nav salīdzināmi ar to pacientu plūsmu, kas nonāk pie speciālistiem paši, kad jau radušies kādi simptomi. Taču tādā gadījumā zaļā koridora priekšrocības nevar izmantot. Jāpiebilst, valsts apmaksātā skrīninga rezultātā dzemdes kakla vēzis ik gadu tiekot atklāts vien 20 līdz 30 sievietēm, kamēr ir daudz pacienšu ar olnīcu vai dzemdes vēzi, kurām jāgaida rindā uz izmeklējumiem, jo slimnīcu kvotas ir ierobežotas.

Labāka situācija ir attiecībā uz krūts vēzi - gadā zaļā koridora iespējas, pēc J. Eglīša teiktā, izmanto aptuveni 200 sieviešu, bet arī tas neesot pietiekami. «Skan labi, bet praksē darbojas bāli,» uzskata speciālists.

Jāmēģina paplašināt

Ņemot vērā, ka tādi audzēji kā resnās un taisnās zarnas, kuņģa un plaušu vēzis sastopami biežāk, pacientiem ar šīm slimībām arī jāgaida krietni ilgāk. Tādēļ gan speciālisti, gan onkoloģisko pacientu biedrības Dzīvības koks vadītāja Gunita Berķe uzskata, ka būtu jādomā par zaļā koridora paplašināšanu. G. Berķe Dienai arī atzīmē, ka šādam principam būtu jāstrādā pie jebkurām aizdomām par vēzi, jo bieži viens vai pat trīs gaidīšanas mēneši var būtiski pasliktināt situāciju. J. Eglītim gan nav lielu cerību, ka principu tiešām varētu paplašināt, jo viss atkarīgs no finansējuma, kura papildus nav.

VM par šādu iespēju vien diskutē. Gan ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, gan NVD pārstāve Māra Āboliņa Dienai uzsvēra, ka tad vispirms jāprecizē pie kādām indikācijām pacients būtu virzāms uz paātrinātajiem izmeklējumiem. Ja šie kritēriji būs pārāk plaši, sistēma nestrādās - radīsies jauna rinda. Tādēļ speciālistiem skaidri jāpasaka, kuros gadījumos pacients var arī gaidīt. Turklāt skaidrs, ka, palielinoties pieprasījumam, nepieciešams būtu arī papildu finansējums.

Vienlaikus atbildīgās institūcijas gan atzīst, ka jau tagad varētu uzlabot sistēmas efektivitāti, piemēram, ar papildu informāciju gan pacientiem, gan ārstniecības personālam. Savukārt, lai nerastos situācijas, ka pacients, kuram ir iespēja izmantot zaļo koridoru, tomēr gaida rindā, varētu ieviest speciālas nosūtījuma veidlapas. Šobrīd gan vēl nevar pateikt, kad šādi grozījumi varētu sākt darboties, jo notiek saskaņošana, piebilda M. Āboliņa.

Atsevišķas lietas sistēmas uzlabošanai gan tiekot darītas arī tagad. Lai nodrošinātu savlaicīgu palīdzību, no šā gada noteikts, ka pirmā onkologa vai hematologa konsultācija pacientam ir jānodrošina ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no brīža, kad pacients vērsies ārstniecības iestādē. Tam nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums. Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Gunta Purkalne gan nevarēja vēl komentēt, vai un cik labi nesen ieviestie uzlabojumi strādā - lai to novērtētu, jāpaiet ilgākam laikam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?