Nestrādā labi
Ka zaļais koridors patlaban netiek pilnvērtīgi izmantots, sarunā ar nozares speciālistiem vēl nesen atzina arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), un viņš nav vienīgais, kurš tā uzskata. Ministrs problēmas saskata gan ārstniecības iestāžu darba organizācijā, gan ģimenes ārsta un pacienta sadarbībā, gan arī pacientu informētībā. Rezultātā izveidojas situācija, ka pakalpojumu, ko valsts apmaksā ārpus kvotām, pacients saņem pēc ilgas gaidīšanas vai izvēlas maksāt pats no savas kabatas. Nepilnības sistēmā atzīst arī paši ārsti.
Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis zaļā koridora nebūšanas saista ar valsts apmaksāto skrīningu slikto apmeklētību. Tā kā princips attiecas vien uz tiem onkoloģijas pacientiem, kuriem aizdomas par vēzi radušās pēc šo skrīningu veikšanas, ir likumsakarīgi, ka līdz ar zemo atsaucību nav arī daudz zaļā koridora priekšrocību izmantotāju. Pēc NVD datiem, pērn dzemdes kakla vēža skrīningu veica 27,8%, krūts vēža skrīningu - 35,9% uzaicināto sieviešu. Savukārt zarnu vēža skrīnings veikts vien 10,59% vīriešu un sieviešu vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Asociācijas vadītājs Dienai norāda, ka šie skaitļi ir absolūti nepietiekami un nav salīdzināmi ar to pacientu plūsmu, kas nonāk pie speciālistiem paši, kad jau radušies kādi simptomi. Taču tādā gadījumā zaļā koridora priekšrocības nevar izmantot. Jāpiebilst, valsts apmaksātā skrīninga rezultātā dzemdes kakla vēzis ik gadu tiekot atklāts vien 20 līdz 30 sievietēm, kamēr ir daudz pacienšu ar olnīcu vai dzemdes vēzi, kurām jāgaida rindā uz izmeklējumiem, jo slimnīcu kvotas ir ierobežotas.
Labāka situācija ir attiecībā uz krūts vēzi - gadā zaļā koridora iespējas, pēc J. Eglīša teiktā, izmanto aptuveni 200 sieviešu, bet arī tas neesot pietiekami. «Skan labi, bet praksē darbojas bāli,» uzskata speciālists.
Jāmēģina paplašināt
Ņemot vērā, ka tādi audzēji kā resnās un taisnās zarnas, kuņģa un plaušu vēzis sastopami biežāk, pacientiem ar šīm slimībām arī jāgaida krietni ilgāk. Tādēļ gan speciālisti, gan onkoloģisko pacientu biedrības Dzīvības koks vadītāja Gunita Berķe uzskata, ka būtu jādomā par zaļā koridora paplašināšanu. G. Berķe Dienai arī atzīmē, ka šādam principam būtu jāstrādā pie jebkurām aizdomām par vēzi, jo bieži viens vai pat trīs gaidīšanas mēneši var būtiski pasliktināt situāciju. J. Eglītim gan nav lielu cerību, ka principu tiešām varētu paplašināt, jo viss atkarīgs no finansējuma, kura papildus nav.
VM par šādu iespēju vien diskutē. Gan ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, gan NVD pārstāve Māra Āboliņa Dienai uzsvēra, ka tad vispirms jāprecizē pie kādām indikācijām pacients būtu virzāms uz paātrinātajiem izmeklējumiem. Ja šie kritēriji būs pārāk plaši, sistēma nestrādās - radīsies jauna rinda. Tādēļ speciālistiem skaidri jāpasaka, kuros gadījumos pacients var arī gaidīt. Turklāt skaidrs, ka, palielinoties pieprasījumam, nepieciešams būtu arī papildu finansējums.
Vienlaikus atbildīgās institūcijas gan atzīst, ka jau tagad varētu uzlabot sistēmas efektivitāti, piemēram, ar papildu informāciju gan pacientiem, gan ārstniecības personālam. Savukārt, lai nerastos situācijas, ka pacients, kuram ir iespēja izmantot zaļo koridoru, tomēr gaida rindā, varētu ieviest speciālas nosūtījuma veidlapas. Šobrīd gan vēl nevar pateikt, kad šādi grozījumi varētu sākt darboties, jo notiek saskaņošana, piebilda M. Āboliņa.
Atsevišķas lietas sistēmas uzlabošanai gan tiekot darītas arī tagad. Lai nodrošinātu savlaicīgu palīdzību, no šā gada noteikts, ka pirmā onkologa vai hematologa konsultācija pacientam ir jānodrošina ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no brīža, kad pacients vērsies ārstniecības iestādē. Tam nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums. Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Gunta Purkalne gan nevarēja vēl komentēt, vai un cik labi nesen ieviestie uzlabojumi strādā - lai to novērtētu, jāpaiet ilgākam laikam.