LZP kongress sestdien tradicionāli notika Latvijas Kara muzejā, bet pirmo reizi zālē visiem nepietika vietas un bija jāmeklē papildu krēsli. Partija ir palielinājusi ietekmi ne tikai parlamentā, bet arī pašvaldībās, kurās tai tagad ir 47 deputāti, no tiem seši ir pašvaldību vadītāji. Daļā pašvaldību LZP un Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kuras 2002. gadā izveidoja Zaļo un Zemnieku savienību, startēja atsevišķi, un dažviet pat viena ir koalīcijā, bet otra - opozīcijā. Ka partija ir kļuvusi stiprāka, nenozīmējot, ka tā var «eksperimentēt ar solokarjeru ārpus ZZS», piebilda R. Vējonis, kurš politiskā spēka nākotni redz ZZS kopā ar LZS un sabiedrotajiem reģionos.
Divi varas centri
Starp reģionālajiem partneriem ir arī Aivara Lemberga vadītā partija Latvijai un Ventspilij. LZP līdzšinējā darbība liecinājusi, ka atšķirībā no LZS tās biedri ventspilnieku ietekmi apvienībā aicinājuši nepārspīlēt un līdz ar to - nav arī tā respektējuši. Taču jāatgādina, ka tieši LZP valdes priekšsēdis Edgars Tavars pērn pirms Saeimas vēlēšanām paziņoja, ka ZZS premjera kandidāts būs A. Lembergs. Toreiz bija iespaids, ka šis paziņojums ir negaidīts arī LZP premjera kandidātam R. Vējonim. Tāda situācija bija iespējama tāpēc, ka LZP ir divi varas centri. Vienu veido valdes priekšsēdētājs un piecu cilvēku valde, savukārt otru - partijas līdzpriekšsēdētāji R. Vējonis un Viesturs Silenieks, kuri kopā ar Saeimas deputātiem un ministriem izstrādā partijas politisko stratēģiju. Deputātiem un ministriem, kas nav valdē, tajā nav balsstiesību.
Palielinājusi savu politisko svaru, LZP tomēr nespēja mainīties iekšēji. Tās smagnējo un grūti saprotamo organizatorisko struktūru neizdevās reorganizēt arī šajā kongresā, šā lēmuma pieņemšana tika atlikta vēl uz gadu. Kongresa darbakārtībā bija iekļauti grozījumi statūtos, taču līderi aicināja tos izņemt, jo piedāvātais projekts bija apaudzēts ar priekšlikumiem, par kuriem nodaļās nebija diskutēts, un to apspriešana kongresā draudēja paralizēt tā darbu. Valdes uzdevums bija jurista Mārtiņa Martinsona vadībā šo jautājumu sagatavot izskatīšanai kongresā, bet tas nebija izdarīts.
Līdz ar to LZP viss paliek pa vecam. Par valdes priekšsēdi vēlreiz tika ievēlēts E. Tavars, kurš pēc būtības veic ģenerālsekretāra pienākumus. Valdē vēl būs Ingmārs Līdaka, Guntis Belēvičs, M. Martinsons un Arnis Luhse. Nemierā ar šo situāciju bija vairāki delegāti. «Partijas struktūrai ir jābūt skaidrai. Jo stiprāki mēs būsim iekšienē, jo nopietnāk mūs uztvers,» sacīja Jānis Trupovnieks. Arī M. Martinsons atzina, ka piedāvātās izmaiņas būtu nodrošinājušas skaidrāku partijas vadības struktūru. Statūtu grozījumi paredzēja ievēlēt valdes priekšsēdi, kas ir faktiskais līderis, un divus vietniekus, kā arī septiņu cilvēku valdi. Līdzpriekšsēdētāju posteņi būtu likvidēti. «Tagad nav skaidrs, kas par ko atbild,» piekrita jurists.
Zaļo domāšanu saglabā
Zaļā partija šā gada sākumā nosvinēja 25 gadu jubileju, un pašreizējā varas struktūra ir iedibināta laikā, kad partija veidojās kā Vides aizsardzības kluba politiskais spārns. «Toreiz tās darbība balstījās zaļās loģikas konferences tēzēs, bet tagad interešu loks ir ievērojami plašāks,» Dienai sacīja I. Līdaka. Viņš partijas nākotni aicina skatīt kontekstā ar labklājības līmeni valstī, jo zaļais dzīvesveids ir saistīts ar pārticību. Jo tā lielāka, jo lielākas izredzes uzplaukt zaļajai domāšanai, uzskata politiķis.
Agrāk LZP valdībās bija uzticēts tikai vides ministra amats, savukārt tagad tās biedri uzņēmušies atbildību par Aizsardzības un Veselības ministriju. Vienu reizi LZP pārstāvis ir vadījis arī valdību, kad premjers bija viens no partijas vecbiedriem Indulis Emsis. Tā arī ir vienīgā reize, kad ZZS bijusi premjera partija. Ne pārāk bravūrīgi, bet arī LZP kongresā izskanēja gatavība kļūt par valdošo politisko spēku, par ko LZS savā kopsapulcē iepriekš runāja ar lielāku pārliecību, saredzot ZZS iespējas drīz pārņemt varu no Vienotības.
Paplašinot interešu loku, LZP palikusi uzticīga zaļajai dzīvesziņai, sacīja V. Silenieks. Partijā joprojām ir daudzi tās dibinātāji un zaļi domājoši cilvēki arī pēc būtības. Viņš LZP rindu paplašināšanos saista ar to, ka tās biedri ir visdraudzīgākie - arī Saeimā. «Mēs savējos nenododam, bet stutējam un palīdzam piecelties. Tiem, kas tādi nav, mēs palīdzam aiziet. Tā ir partijas pašattīrīšanās,» sacīja V. Silenieks. Te jāatgādina, ka pirms četriem gadiem no partijas izslēdza arī tagadējo Eiropas Parlamenta deputāti Ivetu Griguli, kura pēc tam iestājās LZS. Viņa sestdien bija ieradusies sveikt kongresu un veltīja «zaļajiem» daudz labu vārdu. Delegātu rindās Diena pamanīja arī cilvēkus, kas vēl nesen bija LZS, bet tagad ir LZP, - piemēram, bijušo Talsu novada domes deputātu Alfonu Spēku. Kongresu sveica pārstāvji no visām sabiedroto partijām. Labklājības ministrs Uldis Augulis bija ieradies gan kā LZS pārstāvis, gan kā ZZS līderis, taču šajā godā tuvākajā laikā rotācijas kārtībā viņu nomainīs kāds no Zaļās partijas vadošajiem politiķiem - kurš tas būs, R. Vējonis vēl nevarēja pateikt, jo šo cilvēku izvēlēsies no trim ZZS valdē deleģētajiem LZP pārstāvjiem.