Vadošie politiķi neatklāja ZZS premjera kandidātu. Vienīgā atbilde uz šo jautājumu izskanēja viesos atbraukušā Ventspils mēra vietnieka Gunta Blumberga vēstījumā, ka viņš ir atvedis sveicienu no ZZS premjera kandidāta Aivara Lemberga. Viens no svinīgākajiem kongresa brīžiem bija LZS jaunā karoga iesvētīšana, klātesot A. Brigmanim un pirmajam partijas priekšsēdētājam Aivaram Berķim. No Latvijas brīvvalsts laika mantotais iepriekšējais karogs tagad nodots valstsvīra Kārļa Ulmaņa dzimtas māju muzejā Pikšās.
Vidzeme uzvar Zemgali
Priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas, kurās uz diviem posteņiem bija pieci kandidāti, liecināja, ka vislielāko zemsaviešu atbalstu bauda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Pirms diviem gadiem vietnieku vēlēšanās uzvarēja zemgalieši un par vietniekiem kļuva labklājības ministrs Uldis Augulis un Jelgavas mērs Andris Rāviņš, taču šajā kongresā vidzemnieki viņus pārspēja - abi vietnieki J. Dūklavs un Saeimas deputāts Armands Krauze ir no Vidzemes. Bija arī Kurzemes kandidāts Saeimas deputāts Edgars Putra, kurš šajā cīņā nevarēja līdzvērtīgi konkurēt. Viņš neiekļuva arī valdē, kurā būs Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule, U. Augulis, A. Rāviņš, Reinis Uzulnieks, Daiga Jurēvica, Didzis Zemmers, Vineta Ķine, Ilze Kļava, Ināra Ostrovska un Sandra Viškure.
Par varas pārņemšanu runāja arī J. Dūklavs, kurš teica: «Mums ir pienācis laiks izmantot visas mūsu spējas - ne tikai piedalīties valdības veidošanā, bet arī vadīt valdību.» Uz Dienas jautājumu, kad un kā viņš to ir domājis, zemkopības ministrs atplauka smaidā un teica: «Pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Apvērsumu taisīt mēs nedomājam.» Tiesa, kopš 12. Saeimas vēlēšanām nav pagājis pat pusgads. Uz kongresu uzaicinātā sociologa Arņa Kaktiņa vadītā pētījumu centra SKDS februārī veiktā aptauja liecina, ka arī atbalstītājus ZZS nav pazaudējusi. Tā ir otrā pēc reitingu tabulas līderes Saskaņas, par kuru balsotu 21,5% aptaujāto. ZZS atbalsta 14,1%, nākamie ir koalīcijas partneri ar līdzīgu rezultātu. Par Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) balsotu 10,3%, par Vienotību - 10,2%. No sirds Latvijai ir 5,5% piekritēju, Latvijas Reģionu apvienībai - 4,5%.
Nekas vairs neapdraud
Kopš no politikas ar visu Reformu partiju aizgājis bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, pēc kura ierosinājuma tauta atlaida 10. Saeimu, un tā rezultātā ZZS uz diviem gadiem palika opozīcijā, tā vairs neredz nevienu draudu savai pastāvēšanai. ZZS ietekmi varētu mazināt Vienotības un NA sabloķēšanās, bet nekas tāds neesot jūtams. Turklāt ZZS ir Saeimā alternatīvs vairākums kopā ar Saskaņu un partiju No sirds Latvijai, kam ir 52 balsis. Par to kongresā brīdināja arī A. Brigmanis, kurš teica: «Mēs paturam tiesības virzīt jautājumus, kam nav visu valdības partiju atbalsta.» Lai iezīmētu no Saskaņas atšķirīgo ideoloģiju, LZS priekšsēdētājs uzsvēra, ka partijai, kura stāvējusi pie Latvijas valsts dibināšanas šūpuļa, ir «skaidri jānostājas pret Krievijas agresiju ne tikai vārdos, bet arī darbos», jo tai esot atbildība nākamo paaudžu priekšā.
ZZS ieguvusi brīvas rokas, jo partneri pretēji līgumā paredzētajam vienprātības principam virzījuši grozījumus Satversmē par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Gaidāmās prezidenta vēlēšanas bija A. Brigmaņa minēto prioritāšu vidū. «Valsts prezidentam ir jābūt darītājam, sabiedrībā pieejamam, un lai viņam nesakāpj galvā,» teica A. Brigmanis, pārliecināts, ka pašreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam piemīt šīs īpašības. Kad viņš to pateica, apstiprinot gatavību A. Bērziņu izvirzīt, ja viņš to vēlēsies, citādi disciplinētajās delegātu rindās sākās neliela kņada.
Varēja saprast, ka LZS biedru domas dalās, to vēlāk apstiprināja arī vairāki Dienas aptaujātie, kuri gan oficiāli negribēja izteikties. Daži vēlētos tādu prezidentu kā Vaira Vīķe-Freiberga, kas bijusi Eiropas līmeņa politiķe. Vēl citi sacīja - lai būtu, kas būdams, tikai ne Sandra Kalniete, Solvita Āboltiņa (abas Vienotība) vai Egils Levits. Partijas gan nav izteikušas gatavību minētos izvirzīt. Vienīgi Latvijas Reģionu apvienība ir oficiāli paziņojusi par Mārtiņa Bondara nominēšanu. Pret viņu LZS biedri bija pielaidīgāki. Taču liela daļa piekrita, ka A. Bērziņš varētu turpināt, jo «tas valstij izmaksātu lētāk», «viņam ir savs mugurkauls un nav tendēts ne uz Austrumiem, ne Rietumiem», «viņš to, ko domā, arī saka». Lauku ļaudīm esot svarīgi, lai prezidents nepaiet viņiem garām, un A. Bērziņš nekad tā nedarot.