Paredzams, ka mācību laikā no 25. maija līdz 5. jūnijam Ziemeļvalstu karavīriem pievienosies militārpersonas no Apvienotās Karalistes, Šveices, Francijas, Vācijas, ASV un Nīderlandes.
Galvenais mācību mērķis ir pārbaudīt spējas sadarboties kara draudu gadījumā. «Mācības ļauj mums pārbaudīt dažādu tipu lidaparātus no dažādiem gaisa kara spēkiem, to taktiku un procedūras reālistisku draudu vidē. Lielas kompleksās mācības ar citām valstīm ir ļoti būtiskas Zviedrijas Bruņoto spēku rīcībspējas stiprināšanai,» Zviedrijas Bruņoto spēku mājaslapā uzsver ģenerālmajors Karls Engelbrektsons.
Paredzams, ka mācības notiks Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas ziemeļu reģionā. To laikā tiks izmēģinātas ieroču piegādes, mērķu sašaušana gan gaisā, gan uz zemes, lidaparātu uzpildīšana lidojuma laikā.
Tiek prognozēts, ka kādā brīdī vienlaikus gaisā atradīsies līdz pat 90 militāro lidaparātu.
Šī ir jau otrā reize, kad notiek šādas mācības. Pirmās mācības tika organizētas 2013. gadā. Brigādes ģenerālis Jans Ove Rigs, kurš ir šo mācību manevru vadītājs, uzsvēris, ka mācību mērķis ir izmēģināt karaspēka vienību sadarbību sarežģītu gaisa operāciju laikā ciešās attiecībās ar partneriem no NATO dalībvalstīm.
Zviedrija pēdējā laikā ir palielinājusi aizsardzības izdevumus, lai gan sociāldemokrātu vadītā valdība saņēmusi vadošo militāro ekspertu kritiku, ka Zviedrijai kara gadījumā būtu grūtības sevi aizsargāt.
Krievijas propagandas portāls Sputnik, ziņojot par šīm mācībām, atgādina, ka Krievija vairākkārt paudusi bažas par NATO spēku koncentrēšanu pie tās robežām. Tiek citēts Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš atzīmē, ka NATO valdot aukstā kara mentalitāte.