Pirmā lielā loma pie aktrises atnāca 1953. gadā, kad režisors Nikolajs Mūrnieks uzticēja Z. Rūtiņai galveno - Alises lomu Andreja Upīša komēdijā Peldētāja Zuzanna. Bet pirmo atzinību aktrisei atnesa Jeļenas Vasiļjevnas (Ļusjas) loma G. Mazina lugā ar tādu pašu nosaukumu 1955. gadā.
No 1959. līdz 1976. gadam Z. Rūtiņa strādāja Jaunatnes teātrī, bet pēc tam atgriezās Liepājā, kur spēlēja līdz 90. gadu vidum. Katram ir savas atmiņas par Z. Rūtiņu, jo aktrisei bijušas daudzas skaistas lomas - Ponsija F. Garsijas Lorkas Bernarda Albas māja, Paliveca kundze - J. Hašeka Šveiks, Mūžīgā vecene - A. Čaka Psihiskais uzbrukums, par savām mīļākajām lomām māksliniece uzskatījusi Gingemu un Bastindu (A. Volkovs Smaragda pilsētas burvis) un Helmu (L. Stumbre Gaidīt).
Aktieris un teātra vēsturnieks Zigurds Akmentiņš savā grāmatā Par maniem kolēģiem, runājot par Z. Rūtiņu, īpaši uzsvēris viņas optimismu, dzīvesprieku un vitalitāti, kā arī spēju vienmēr uzlādēt savus partnerus.
Lai vieglas smiltis!
Liepājas teātris