Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Sestdiena, 28. septembris
Sergejs, Svetlana, Lana

Zivjērgļu populācija aug

Zivjērglis ir viens no plēsīgo putnu sugu pārstāvjiem, tas ir iekļauts Eiropas apdraudēto sugu sarakstā. Ornitologi lēš, ka Latvijā ligzdo aptuveni 200 zivjērgļu pāru, savukārt 80% no tiem mīt tieši a/s Latvijas valsts meži apsaimniekotajās teritorijās. Jūlijs ir laiks, kad zivjērgļu mazuļi gana paaugušies un drīz laidīsies spārnos. Tie ir teju sasnieguši pieauguša īpatņa izmērus, tādēļ pētnieki dodas putnu monitoringā, lai saskaitītu, nosvērtu un apgredzenotu zivjērgļus. Dabas Diena kopā ar LVM putnu ekspertu Aigaru Kalvānu apciemoja zivjērgļu ģimenīti Kangaru purvā.

Labi pēst un ērti ligzdot

Kā jau var noprast pēc vārda, zivjērglim lielākā daļa ēdienkartes, pat 99%, sastāv no zivīm. Viņam tīk dažādas zivis, bet pārsvarā ērgļa maltīte sastāv no Latvijas karpas, līdakas, brekša - parastām, pie mums visur sastopamām sugām, kas apgrozās ūdens virspusē, tāpēc zivjērglis ligzdo netālu no barības ieguves vietām, parasti pāris kilometru attālumā - enerģētiski neatmaksājas lidot tālāk kā 10 km. Lielākā daļa zivjērgļu populācijas mīt purvos, pārsvarā uz saliņām vai purva malā. Daļa ligzdu atrodamas arī jaunaudzēs, izcirtumos - ekoloģiskajos kokos, arī vecos mežos. Šādi biotopi ir piemēroti, jo zivjērglis ligzdu vij pašā koka galotnē, turklāt apkārtnē pieejamākajā augstākajā kokā, nevis tāpēc, lai vairītos no cilvēku vai citu kustoņu sabiedrības. «Arī purvos cilvēki iet, lasa ogas, darbojas izcirtumos, kur ligzdo zivjērgļi. Šie putni ir toleranti pret traucējumiem, it sevišķi, ja regulāriem. Piemēram, pie Druvienas zivjērgļu ligzda ir pašā šosejas malā. Viņi uztraucas tikai tad, ja auto apstājas netālu no ligzdas un cilvēks izkāpj, taču satiksmes trokšņus neņem vērā. Neskatoties uz trokšņaino vietu, ligzdošana regulāri ir sekmīga. Amerikā suga ir aizņēmusi līdzīgu nišu kā pie mums baltais stārķis - ligzdo ceļu malās, uz stabiem. Netālu mēdz būt autostāvvieta vai veikals, un ērglis it nemaz neuztraucas, ka zem ligzdas staigā cilvēki,» stāsta A. Kalvāns. Ligzdas zivjērglis būvē lielākoties priedēs, jo kuplais vainags nodrošina stabilitāti, putnam jo sevišķi tīk veci, simtgadīgi koki. Ligzdas ir lielas, bieži nogāžas, tāpēc mēdz aiziet bojā viss perēklis, ja negadījums notiek perēšanas laikā. Tādēļ ornitologi nāk putnam palīgā un būvē mākslīgās platformas. A. Kalvāns stāsta, ka putni tās labprāt izvēlas, un apmēram puse Latvijas zivjērgļu populācijas ligzdo uz mākslīgajām platformām. «Mākslīgo platformu veidošanai ir vēl viens pozitīvs aspekts - tā mēs putnus piesaistām konkrētai vietai. Nodrošinām šīs teritorijas aizsardzību, jo zivjērgļi parasti atgriežas vecajās ligzdās, arī jaunie putni ligzdas veido dzimtās vietas tuvumā 10-20 km radiusā,» skaidro Kalvāns.

Ģimeniski un saticīgi

Kangaru purvā zivjērgļi jau pa gabalu pamanījuši mūsu tuvošanos - vecāki pacēlušies spārnos, lido virs ligzdas un mēģina mūs atbaidīt ar skaļiem saucieniem. A. Kalvāns mierina, ka zivjērgļi cilvēkam neuzbrūk un pārāk netuvojas, taču ligzdu uzrauga. Reiz, neveikli pikējot lejup, kāds zivjērglis ar nagu aizķēris un norāvis viņam cepuri, kamēr viņš ligzdā apgredzenojis mazuļus, bet citu starpgadījumu neesot bijis. Ietērpies alpīnista cienīgā ekipējumā, mūsu eksperts rāpjas priedē un atklāj, ka ligzdā ir trīs ērglēni. Parasti tā arī ir - izšķiļas 2-3 mazuļi. Visi tiek apgredzenoti un nosvērti. Mēneša vecumā Kangaru purva putnēnu svars ir no 1,5 līdz 1,7 kg. Smagākas esot dāmas. Darbu paveikuši, dodamies prom un putnus lieki netraucējam. Jaunieši drīz lidos paši, apmēram augusta vidū kļūs patstāvīgi, un tad mammas tos atstās un dosies uz dienvidiem. Pārējie ceļā laidīsies septembrī. Zivjērgļi pārziemo Āfrikā, tēviņi atsevišķi no mātītēm, jo dodas tālāk, pat pāri ekvatoram, savukārt mājās atgriezīsies aprīlī, visticamāk, savā vecajā ligzdā un gaidīs mātīti. Parasti zivjērgļi ir monogāmi, bet gadās, ka mātītes atrod pievilcīgu mitekli un dzīvesbiedru citviet. Ilggadējie pāri nevilcinās, un drīz jau mātīte sāk perēt. Zivjērgļi dzimumgatavību sasniedz trīs gadu vecumā. Pirmos pāris gadus pēc došanās uz ziemošanas vietām tie Latvijā nemaz neatgriežas, bet pavada laiku Eiropas dienvidos. Uz potenciālo ligzdošanas vietu jaunie putni dodas tikai trešajā dzīves gadā un cenšas atgriezties maksimāli tuvu dzimšanas vietai, taču gredzenošanas informācija liecina, ka tie var aizlidot ne tikai uz citām teritorijām, bet arī uz citām valstīm. Kad partneris atrasts un olas ligzdā, zivjērgļu pienākumi ir stingri sadalīti - zivis ķer tikai tēviņš, kurš periodiski arī perē, palaižot mātīti paēst. Izšķiļoties mazuļiem, tos sargā un baro mamma, tēviņš tikai pienes zivis. Ienaidnieku zivjērgļiem tikpat kā nav. Dažreiz mieru iztraucē jūras ērglis, kas mēdz nodarboties ar kleptoparazītismu - kad zivjērglis ticis pie zivs, ko nes nagos, jūras ērglis mēdz tam brukt virsū, kamēr viņš maltīti palaiž vaļā. Negantnieks mēdz piekļūt ligzdai un nogalināt zivjērgļa mazuļus, taču vecāki parasti nelūgto viesi sekmīgi atvaira. A. Kalvāns zivjērgļu populāciju pēta jau desmito gadu un ir secinājis, ka to skaits veiksmīgo aizsardzības pasākumu ietekmē palielinās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Zivjērgļa dzīves fakti

Latvijā tuvākās ligzdas viena no otras ir ap 700 m. Taču zivjērglis ir saticīgs - gadās, ka tajā pašā kokā zemāk ligzdo arī melnais stārķis. Pielidošanas trajektorija katram sava - stārķis lido starp kokiem, zivjērglis - no augšas.
Zivjērglis piecieš arī apakšīrniekus, mazos putnus, kas dzīvo pašā ligzdā - baltā cielava, lauka zvirbulis. Līdzīgi ir arī baltajam stārķim, kura ligzda ir teju kā komunālais dzīvoklis.
Zivjērgļa mūža garums var sasniegt pat 26 gadus, kaut dažādu apstākļu dēļ vidēji ir tikai 8-10 gadi. Vecākais Latvijā manītais zivjērglis ir kaimiņš no Igaunijas, kuram, kā vēsta gredzenošanas dati, varētu būt 24 gadi.
Zivjērglis ir vidēji liels plēsīgais putns ar gariem spārniem. Pieauguša zivjērgļa ķermeņa lielums ir 52-60 cm, spārnu izplētums 150-180 cm, svars tēviņiem 1,2-2,0 kg, mātītēm 1,5-2,2 kg.
Ligzdai materiālus gādā abi, bet ligzdu būvē un krauj mātīte. Būvēšanai tiek izmantoti žagari, no ūdens izskalotas koka atlūzas. No iekšpuses putns to izklāj ar sūnām, ķērpjiem, ūdenszālēm un salmiem. Vasarā, kad karsti, zivjērgļi veldzei izmanto sfangu sūnas.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Taisnība par acīm!

Vēsturnieks un ekspolitiķis Atis Lejiņš par latviešu Odiseju, Saeimas troksni un par to, kāpēc notiek revolūcijas.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?