Ja skolēns nav apguvis visu programmu plānoto trīs gadu laikā, mācības var pagarināt vēl par kādu gadu. Taču arī pēc četriem skolā pavadītiem gadiem ceturtā daļa zviedru skolēnu aizvien nav absolvējusi vidusskolu.
Par spīti iekavētajām mācībām, lielākā daļa zviedru tomēr iegūst vidusskolas diplomu. 90% zviedru 24 gadu vecumā ir absolvējuši vidusskolu, jo vairākums cilvēku, kas mācības pametuši, iekavēto atgūst vakarskolā.
«Katrs skolēns, kurš vidusskolu pamet bez diploma, ir gan traģiska neveiksme pašam indivīdam, gan trieciens skolai,» uzsvēra SALAR pārstāve Marija Stokhausa. «Ar smagu un neatlaidīgu darbu, kas orientēts uz mērķa sasniegšanu, pašvaldības un skolas var atturēt skolēnus no vidusskolas pamešanas.»
SALAR rekomendējusi mācību programmas piemērot skolēnu individuālajām vajadzībām un sekmēt to, lai zviedri izvēlas tādas programmas, kas atbilst viņu prasmēm un interesēm. Šobrīd vidusskolās skolēni var izvēlēties starp dažādām mācību programmām, no kurām populārākās ir sociālās zinātnes un dabaszinātnes. Taču jebkura no programmām ir iedalīta vēl sīkāk, vadoties pēc tās specifiskākas orientācijas.