Vajadzēs importēt vairāk
Par Zviedrijas sabiedrības apskaužamo centību atkritumu pārstrādē liecina fakts, ka tikai 4% Zviedrijā radīto atkritumu nonāk izgāztuvēs. Pārējie 96% visbiežāk nokļūst speciālās dedzinātavās, kur no tiem iegūst siltumu un elektroenerģiju.
Pašlaik aptuveni 30 atkritumu dedzinātavās ik gadu sadedzina 5,5 miljonus tonnu atkritumu, tādējādi saražojot 20% no siltuma, ko Zviedrijā izmanto centrālās apkures tīklos, apgādājot ar siltumu vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvojamo māju un rūpnīcu. Dedzinātavas arī nodrošina ar elektrību aptuveni 250 tūkstošus māju, liecina Zviedrijas atkritumu pārvaldes asociācijas Avfall Sverige dati. Asociācija apgalvo, ka Zviedrija ir līdere pasaulē pēc iegūtās enerģijas no tonnas pārstrādāto atkritumu.
Enerģijas ieguve no atkritumu dedzinātavām ir strauji pieaugusi pēdējos gados, vienlaikus radot problēmas, jo zviedri saražo daudz mazāk dedzināmo atkritumu, nekā spēj «aprīt» dedzinātavas. Lai risinātu pārstrādājamo atkritumu deficīta problēmu, Zviedrija tos importē no citām Eiropas valstīm. Pērn un aizpērn Zviedrijā sadedzināšanai tika ievesti attiecīgi 800 tūkstoši un 600 tūkstoši tonnu atkritumu.
Lielākā daļa atkritumu nāk no rietumu kaimiņa Norvēģijas, kur to sadedzināšana ir daudzreiz dārgāka. Vienošanās starp abām valstīm paredz, ka norvēģi maksā zviedriem par viņu atkritumu pārstrādi. Zviedri no norvēģu atkritumiem saražo siltumu un elektrību, bet pēc sadedzināšanas palikušos pelnus, kuri satur videi kaitīgas vielas, nogādā atpakaļ Norvēģijā, raidsabiedrībai PRI paskaidrojusi Zviedrijas Vides aizsardzības pārvaldes vecākā konsultante Katarīna Estlunda.
Zviedrija tuvākajā nākotnē plāno palielināt atkritumu importu no Eiropas valstīm, kur pašlaik atkritumu pārstrāde ir tikai bērna autiņos. «Es ceru, ka mēs saņemsim atkritumus no Itālijas, Rumānijas, Bulgārijas vai Baltijas valstīm, jo tur lielākā daļa atkritumu nonāk izgāztuvēs. Viņiem nav atkritumu dedzinātavas vai pārstrādes rūpnīcas, tādēļ viņiem ir nepieciešams risinājums, ko darīt ar saviem atkritumiem,» prāto K. Estlunda.
Zviedrija tuvāko sešu līdz astoņu gadu laikā plāno par 30% palielināt atkritumu dedzinātavu kapacitāti. Avfall Sverige aprēķinājusi, ka tādā gadījumā dedzinātavu pilnvērtīgai nodarbināšanai ik gadu vajadzēs importēt vismaz 1,6 miljonus tonnu atkritumu.
Piesārņo Āfriku
Ne visi zviedri godprātīgi nodod savas nolietotās vai sabojātās ierīces pārstrādei. Zviedrijas policija informē, ka no valsts ik gadu nelegāli tiek izvests iespaidīgs apjoms nolietotas sadzīves tehnikas, kas visbiežāk nonāk Rietumāfrikas valstīs, tur veicinot vides piesārņojumu.
Pirmajā pusgadā zviedru likumsargi bija apturējuši vismaz 20 mēģinājumus izvest no valsts lielu daudzumu ar vecām automašīnu rezerves daļām, izmestiem datoriem, ledusskapjiem, printeriem, televizoriem un citām elektroprecēm. Vienā no gadījumiem grupiņa «biznesmeņu» bija noorganizējusi 200 nokalpojušu ledusskapju izvešanu. Pēdējo triju gadu laikā varasiestādes ir apturējušas aptuveni 60 mēģinājumu izvest (visbiežāk pa jūru) no Zviedrijas gandrīz 900 tonnu atkritumu.
Zviedrijas policijas vides noziegumu speciālists Henriks Fošblads aģentūrai Reuters stāsta, ka nolietotas sadzīves tehnikas un automašīnu detaļu nelikumīga eksportēšana var ienest labu naudu. «Pareiza atbrīvošanās no veca ledusskapja rada izmaksas. No tām var izvairīties, ja jūs ledusskapi nelegāli eksportējat un vēl kaut ko nopelnāt,» apgalvo H. Fošblads. «Ja jums ir daudz ledusskapju, jūs ar tiem piepildāt konteineru un ietaupāt kaudzi naudas.»
Galamērķī veca ledusskapja detaļas var «uzfrišināt» un pārdot, uzdodot tās par jaunām vai mazlietotām. Tomēr izlietotās sadzīves tehnikas vai elektropreču izjaukšanas gadījumā vidē var nokļūt toksiskas vielas.