OSTRAVĀ JĀMOSTAS NO SAPŅA
Vēl joprojām nenākas viegli noticēt Latvijas hokejistu pagājušā pavasara vēsturiskajam lidojumam, kura laikā ne vienam vien līdzjutējam nācās iekniebt sev vaigā, lai pārliecinātos, ka uz Rīgas un vēlāk arī Tamperes ledus notiekošais ir realitāte. Pēc neizteiksmīga čempionāta sākuma, kur sakāvei 0:6 pret Kanādu sekoja 1:2 zaudējums šķietami izšķirošā spēlē pret Slovākiju, Vītoliņa stūrētais ātrvilciens tempu sāka uzņemt ar papildlaikā izcīnīto 4:3 uzvaru pār Čehiju. Ar tādu pašu rezultātu pagarinājumā tika gūts arī nozīmīgākais panākums grupu turnīrā pret Šveici, kas pirms tam bija uzvarējusi visas spēles un pret mājiniekiem atļāvās atpūtināt vairākus līderus. Komanda no Rīgas atvadījās ar blīkšķi, izpārdotā Arēnā ar 3:1 pārspējot Zviedriju un pirmo reizi vēsturē sasniedzot pasaules čempionāta pusfinālu. Pēc pārcelšanās uz Tamperi vispirms tikai pēdējā trešdaļā nācās atzīt topošo čempionu kanādiešu pārsvaru (2:4), bet finālspēles cienīgā atmosfērā cīņā par trešo vietu Kristiāna Rubīna divi rezultatīvie raidījumi pamatlaika beigās un papildlaikā spēlētājiem, treneriem un līdzjutējiem lika eksplodēt ekstāzē par izcīnītām bronzas medaļām. "Sajūtas joprojām ir kā mazā sapnī, taču esmu pārliecināts – katrs no spēlētājiem šo metālu būtu gatavi atdot par to atbalstu un mīlestību, ko sajūtam no jums šajā brīdī," desmitiem tūkstošus līdzjutēju emocionālā sagaidīšanā Brīvības pieminekļa pakājē asarām acīs uzrunāja komandas kapteinis Kaspars Daugaviņš.
Pasaules čempionātu vēsturē lauvas tiesu jeb 230 no 86 gados sadalītajām 258 medaļām guvušas sešu lielvalstu un to priekšteču komandas – Kanāda (53), Zviedrija (47), Čehija/Čehoslovākija (47), Krievija/PSRS (47), ASV (20) un Somija (16). Pēdējo piecpadsmit gadu laikā šajā kompānijā pāris reižu spējusi iejaukties tikai Šveice, bet pa reizei – arī Slovākija, Vācija un Latvija. Pēdējās divas cēlmetālu izcīnīja tieši pērn. Domāju, katrs sportists un treneris piekritīs, ka latiņu noturēt bieži vien ir sarežģītāk, nekā to uzstādīt. To apzinās arī hokeja izlases treneri un spēlētāji. "Zinām, ka visi pretinieki pret mums katrā ziņā spēlēs nopietnāk," sacīja Vītoliņš. Gatavošanās posma laikā intervijā LTV viņš neslēpa, ka tā pati Zviedrijas izlase ceturtdaļfinālā bija pārrēķinājusies, jo uzskatīja, ka latviešiem vienkārši "pāries pāri". Skaidrs, ka šopavasar pret Latvijas valstsvienību laukumā būs pavisam cita attieksme no visiem pretiniekiem, tāpēc arī pašiem attiecīgi jānoskaņojas, sākot jau no cīņas par vietu sastāvā. "Visiem ir jāsaprot, kāpēc mēs esam šeit un ko mēs gribam. Medaļas – tas ir labi, bet jau pagātne. Tagad viss jāsāk no nulles. Katrs cīnās par to, lai pierādītu sevi šajā sastāvā. Bonuss nevienam nav izsniegts. Tiem, kuri spēlēja pagājušajā gadā, jāpierāda, ka viņi ir labākie. Tiem, kuru nebija sastāvā, atkal jāpierāda, ka viņi ir pilntiesīgi būt izlasē," sastāva veidošanas vadmotīvu gatavošanās posmā raksturoja galvenais treneris.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!